Pareizi izvēlēties un atbilstoši izmantot
Ja ir vēl kādas neskaidrības par hidroizolāciju, jautājiet abc.lv hidroizolācijas ekspertam šeit! Pareizs risku izvērtējums Hidroizolācijas darbu veikšanai nepieciešamas kompleksas darbības, ir pareizi jāizvērtē visi riski, kas var rasties nepareiza hidroizolācijas materiāla izvēles gadījumā. Ja būves sienas pēc laika kļūst mitras, parādās kapilārais mitrums, uz pagrabstāva grīdas sūcas ūdens, ir skaidrs, ka hidroizolācija ir nepilnīga vai izmantotais materiāls nav piemērots. Modernās tehnoloģijas ļauj novērst jebkuras būvniecības gaitā pieļautās kļūdas, taču kopējās izmaksas jau būs neadekvāti lielas. {ABC_CITATION TEXT=[Apmēram 40% no visiem hidroizolācijas ieklāšanas gadījumiem ir nepieciešama izolācijas kārtas labošana. Iemesls – mehāniski bojājumi, kas radušies neuzmanīgas celtnieku rīcības dēļ. Reizēm šādi bojājumi tiek noklusēti un tad, kad parādās problēmas, tiek vainots materiāla piegādātājs un montētājs.]} Vispirms risku izvērtēšana saistīta ar ģeotehnisko apstākļu pārmaiņu analīzi būvniecības darbu un vēlāk objekta ekspluatācijas laikā. Tiek ņemti vērā virszemes ūdeņi vai to izveidošanās iespēja, sezonas vai ilggadējās gruntsūdeņu līmeņa dabiskās svārstības, iespējamās tehnogēnās iedarbības ietekmētās gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņas, gruntsūdeņu agresivitāte pret pazemes konstrukciju materiāliem un korozijas aktivitāte. ANDRIS DEIČMANIS,SIA «MANASS» VALDES LOCEKLIS: Ir mainījusies tradicionālā izpratne par būvniecību. Esam sākuši būvēt zem gruntsūdens līmeņa, un šajā ziņā mūsu būvniekiem vēl trūkst pieredzes. Te noder ārzemju kolēģu konsultācijas, piemēram, par to, kā strādāt uz laiku pazemināta gruntsūdens līmeņa apstākļos. Hidroizolācijas izveide pamatiem un pagrabam jāveic ļoti precīzi. Izmantojamie materiāli ir jāpārzina pilnībā. Ir jāzina, ka vietā, kur vajag elastību, nevar lietot cietu materiālu, bet tur, kur jānodrošina konstrukcijas nestspēja, nevar iztikt tikai ar blīvējošu materiālu, jāzina, kā «sadzīvos» dažādi hidroizolācijas materiāli, vai ir jāveic kāda pēcapstrāde. Materiālu iedalījums Ikdienas praksē pazemes konstrukcijām izmanto dažādus hidroizolācijas paņēmienus: ārējo vertikālo un iekšējo hidroizolāciju, deformācijas šuvju un darba šuvju hidroizolāciju. Pazemes konstrukciju hidroizolācijas materiāli ir atšķirīgi pēc ķīmiskajām, mineraloģiskajām un fiziskajām īpašībām, atšķiras to kalpošanas ilgums un citi rādītāji. Hidroizolācijas darbu komplekss ietver sevī pamatnes sagatavošanu, hidroizolējošā seguma ierīkošanu, deformācijas šuvju un salaidumu blīvēšanu. Hidroizolācijas materiālus var iedalīt divās lielās grupās – materiāli uz minerālu bāzes un organiskie jeb polimērbāzes materiāli. Būtiskākā atšķirība ir cietības pakāpe – minerālās izcelsmes hidroizolācijas materiāli ir cietāki un mazāk elastīgi nekā polimēru izcelsmes produkti. Tai pašā laikā arī minerālizcelsmes produkcija nav zaudējusi aktualitāti, jo šo materiālu galvenais pluss ir ūdens tvaiku caurlaidība, kas jānodrošina, piemēram, renovējot vecas ēkas. Pēc hidroizolācijas iestrādes veida izšķir krāsojamo, uzziežamo, līmējamo, lejamo, apmetuma veida, ruļļveida un injicējamo hidroizolāciju. Pēc konsistences hidroizolācijas materiāli var būt plastiski vai cieti. Plastiskajiem materiāliem raksturīga blīva saķere ar virsmu, laba izolējošā spēja un samērā vienkārša darbu veikšanas tehnoloģija. Plastisko hidroizolācijas materiālu būtiskākie trūkumi ir iespējama noslīdēšana, dažu materiālu, piemēram, bitumena, novecošanās, kā arī atsevišķu produktu trauslums, īpaši, ja netiek ievērota sagatavošanas un iestrādes tehnoloģija. Cietie hidroizolācijas materiāli ir izturīgi pret agresīviem vides apstākļiem, kā arī pret augstu ūdens (piemēram, gruntsūdens) hidrostatisko spiedienu.
GATIS VILKS,SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS: Katram materiālam ir savas priekšrocības un mīnusi. Viens ir ērtāk iestrādājams, cits sevi pierāda ilglaicīgā ekspluatācijā, viens izdevīgāks tieši lielu platību nosegšanai. Taču galvenā atbildība gulstas uz projektētāju, kurš, izvērtējot riskus, noteiks, kāds hidroizolācijas materiāls tiks izmantots objektā. Savā ziņā tā ir arī subjektīva izvēle, kas balstās uz projektētāja paša pieredzi un viņa informētību. Bitumens joprojām pieprasīts Bitumens ir viens no populārākajiem un senākajiem hidroizolācijas materiāliem, kas izmantots jebkura veida būvkonstrukciju izolēšanai pret mitrumu. Bitumens pieejams mastikas veidā, kam izmanto auksto vai karsto iestrādes metodi – noklājot virsmu (līdzīgi kā krāsojot) ar otu vai atsevišķos gadījumos izsmidzinot. Bitumena materiāli ir ūdensnecaurlaidīgi, ar labu adhēziju, ķīmiski izturīgi, šķīst organiskajos šķīdinātājos, karsējot kļūst mīksti un pat šķidri, bet saules staru un gaisa skābekļa iedarbībā noveco – palielinās to trauslums un samazinās ūdensnecaurlaidība. Bitumena tilpummasa ir 800–1300 kg/m3, to iedala markās atkarībā no cietības, no temperatūras, kurā tas kļūst mīksts, un materiāla stiepes. Parasti, palielinoties temperatūrai, kurā bitumens kļūst mīksts, samazinās tā stiepes izturība – tas kļūst trauslāks. Lai uzlabotu bitumena īpašības, ražotāji tam pievieno speciālas piedevas, iegūstot modificēto bitumenu ar uzlabotu elastību un izturību augstā temperatūrā. Bitumena mastiku drīkst iestrādāt, kad gaisa temperatūra nav zemāka par +5 °C, un tikai uz sausas virsmas, jo mitrums traucē bitumenam pielipt. Ja izolējamā konstrukcija ir pakļauta ūdens hidrostatiskajam spiedienam, jālieto polimērmateriāla stiegrojums, ko iestrādā karstajā mastikā. Pēdējos gados sāk izmantot karstā veidā iestrādājamus šķidras konsistences materiālus, piemēram, gumijotā bitumena membrānas, ko kausē tieši objektā un uzklāj vienā vai divās kārtās tieši uz līdzenas, gludas pamatnes (visbiežāk – uz betona). Gumijoto bitumenu galvenokārt lieto horizontālu virsmu hidroizolācijai, veidojot šo pārklājumu 3–5 mm biezu. Karstā veidā ieklāts gumijotais bitumens ir pietiekami elastīgs, lai padotos nelielām deformācijām un kompensētu pamatnes plaisu izraisīto spriegumu. Gumijotajam bitumenam piemīt laba lokanība un elastība arī zemā temperatūrā. Līmējamie ruļļveida materiāli Savu nozīmību nezaudē arī dažāda veida ruļļu materiāli, ko ar hidroizolācijas mastikas vai līmes palīdzību līmē pie betona, mūra vai dzelzsbetona virsmas. Ir daudz efektīvu hidroizolācijas ruļļmateriālu, kuru pielīmēšanai nav nepieciešama speciāla mastika – tā jau ir uz ruļļmateriāla virsmas. Ruļļmateriālu pielīmē sasildot (uzkausējamie hidroizolācijas ruļļmateriāli) vai arī noņemot aizsargkārtu un ruļļmateriālu piespiežot pie virsmas (pašlīmējošie hidroizolācijas ruļļmateriāli). Tirgū tiek piedāvāti dažādi pašlīmējošie hidroizolācijas ruļļveida materiāli, kas atšķiras galvenokārt ar materiāla pamatnei izmantotā materiāla un stiegrojuma veidu. Popularitāti ieguvuši hidroizolācijas ruļļmateriāli, kam par pamatni izmanto poliestera (retāk – stiklšķiedras) slāni, kas no abām pusēm pārklāts ar modificēto bitumenu. Dažreiz šo slāni pārklāj ar alumīnija kārtiņu. Pašlīmējošo ruļļmateriālu stiprība ir apmēram trīs reizes lielāka nekā parastā ruberoīda stiprība, un lokot tie nelūst pat -20 °C temperatūrā. Ieklājot šos hidroizolācijas materiālus, veidojas pilnīgi hermētiskas salaiduma šuves, jo slejas abās malās ir pašlīpošas joslas. Bentonīta māla paklāji Vieni no biežāk izmantotajiem hidroizolācijas materiāliem, īpaši sabiedrisko un industriālo objektu būvniecībā, ir uz nātrija bentonīta mālu bāzes izgatavotie materiāli. Nātrija bentonīts ir netoksisks vulkāniskas izcelsmes minerāls ar lielu sorbcijas un briešanas spēju. Tāpat kā citi māli spēj uzbriest, nonākot saskarē ar ūdeni, arī nātrija bentonīta māli kļūst plastiski, uzsūc ūdeni līdz piesātinājumam, stipri palielinās to tilpums; uzbriedis māls ūdeni gandrīz vairs cauri nelaiž – tas kļūst hidroizolējošs. Nātrija bentonīts novērš ūdens piekļuvi, veidojot biezu monolītu, ūdensnecaurlaidīgu membrānu. Būtībā materiāls veido paklāju, kas sastāv no diviem ģeotekstila slāņiem, kam pa vidu atrodas nātrija bentonīta granulas. Abas ģeotekstila kārtas ir savstarpēji saistītas ar īpašu šūšanas metodi, kas nātrija bentonītu noslēdz un hermetizē. Ģeotekstili arī aizsargā bentonītu no pārvietošanās montāžas un ekspluatācijas laikā un nodrošina augstāku aizsardzību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un mehāniskiem bojājumiem. Šādu paklāju var izmantot gan vertikālām, gan horizontālām virsmām. Arī paklāja montāža ir viegla – to var veikt jebkuros laika apstākļos, nav vajadzīga gruntējuma vai līmes lietošana. Paklāju vienkārši izklāj tam paredzētajā vietā un nostiprina. To var klāt arī uz nelīdzenām virsmām, paklājs ir elastīgs un to var izlīdzināt. Bentonīta māla paklāju var likt arī uzreiz pēc atveidņošanas – pirms betons ieguvis stiprību. Rezultātā tiek iegūta savietojama, pašstabilizējoša membrāna. Nātrija bentonīta māls tiek izmantots arī kā šuvju blīvētājs, kā hermētisku produktu to lieto horizontālām un vertikālām konstrukcijas šuvēm. RAIMONDS LOCS, SIA «OK BŪVMATERIĀLI» TIRDZNIECĪBAS PROJEKTU VADĪTĀJS: Hidroizolācijai ir jākalpo vismaz 50–60 gadus. Bentonīta māla hidroizolācija ir būvniecības profesionāļu iecienīts produkts, jo neprasa sarežģītus sagatavošanās darbus, materiāls nav «kaprīzs». Būvniecībā, kur viss notiek strauji, tas ir ļoti būtiski. Daudzu materiālu iestrādei nepieciešami labvēlīgi laika apstākļi, īpaši jāsagatavo apstrādājamā virsma. Piemēram, ir hidroizolācijas materiāls, kas veidots uz naftas produktu bāzes – gumijota membrāna. Ja netiks ievērota kaut viena veicamo priekšdarbu nianse, šis pēc saviem fizikālajiem parametriem un funkcionālās darbības teicamais materiāls nespēs nodrošināt perfektu hidroizolāciju. PVC membrānas un šuvju blīvētāji Pazemes konstrukciju hidroizolācijai izmantojama arī PVC materiāla hidroizolējošā produkcija – elastīgās membrānas un blīvējošās šuvju lentes. PVC membrānas pieder ruļļveida materiālu grupai, tas ir mīksts PVC paklājs bez papildu stiegrojuma. Materiālu raksturo augsta stiepes izturība un liels pagarinājums, augsta pretestība mehāniskai iedarbībai un laba lokanība zemā temperatūrā. PVC membrānu ieklāšanai veicami sagatavošanās darbi – virsmai jābūt attīrītai, gludai, porām jābūt aizdarītām ar hidroizolējošu javu. Pirms membrānas ieklāšanas hidroizolējamo virsmu noklāj ar ģeotekstila kārtu un tikai tad liek un nostiprina membrānas paklāju. Membrānas pārklājumu šuves metina ar karsto metināšanas iekārtu vai rokas metināmo pistoli, tādējādi nodrošinot šuvju hermētiskumu. PVC materiāli izmantojami betona irsmas darba un deformācijas šuvju noblīvēšanai. Atkarībā no lietojuma veida tās var būt elastīgas, metināmas, iebetonējamas šuvju lentes vai ūdenī briestošas lentes blīvējuma izveidošanai, ko iestrādā ar pistoli. Pieejamas arī uz virsmas uzlīmējamas ķīmiski izturīgas blīvēšanas sistēmas šuvju un plaisu noblīvēšanai. EDGARS RUBENIS, SIA «SIKA LATVIJA» TIRDZNIECĪBAS VADĪTĀJS: Darbs ar PVC hidroizolācijas materiāliem prasa augstāku darba izpildītāja kvalifikāciju un saudzīgāku attieksmi pret šo materiālu. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc dažkārt tiek izvēlēti it kā vienkāršāki un ātrāk iestrādājami materiāli. Tomēr pēc PVC hidroizolācijas materiālu ieklāšanas iespējams veikt daudz precīzāku kontroli, piemēram, pārbaudīt šuvju savienojumus. Otra svarīga materiāla priekšrocība – augsta elastības pakāpe (pat līdz 30%), kas ļauj materiālu izmantot visdažādākajos konstrukciju mezglos. Arī šuvju blīvējamās lentes nodrošina papildu drošību un iespēju ātri un efektīvi salabot bojātas hidroizolācijas klājuma vietas. Injekciju hidroizolācija Viena no efektīvākajām hidroizolācijas metodēm, īpaši ēku renovēšanā, ir konstrukciju injicēšana, to difūzā un virspusējā iesūcināšana un aizsargājošo plātņu uzstādīšana (apmetums). Tiek izmantoti dažādi injekciju sastāvi. Injicēšanu iedala konstruktīvajā un nekonstruktīvajā. Atbilstoši tam izmanto divas materiālu grupas: minerālu kompozīcijas, ko modificē individuāli katram atsevišķam objektam vai tā daļām, un silikona kompozīcijas, kas, sacietējot konstrukcijās, veido horizontālas un vertikālas mitrumu aizsargājošas barjeras. Noturīgums, elastīgums un laba šo kompozīciju savienojamība ar konstrukciju materiālu garantē efektīvu hidroaizsardzību. Materiālu sastāvam piemīt tā pati viskozitāte, kas ūdenim, tāpēc tie vienmērīgi aizpilda konstrukciju kapilārus un izveido ūdensnecaurlaidīgu barjeru. Parasti šim nolūkam 17–75 cm attālumā cits no cita tiek urbti caurumi ar diametru 14–25 mm un dziļumu, kas atbilst apmēram 3/4 sienas biezuma. Kapilārā mitruma izolācijai iesaka zema spiediena injicēšanu jeb nodalošo metodi. To veic, pa ēkas perimetru izurbjot horizontālu caurumu ķēdi (diametrs ap 30 mm, savstarpējais attālums līdz 12 cm, slīpuma leņķis – ne mazāks par 30 grādiem). Izurbtos caurumus aizpilda ar uzsūcošo šķidrumu. Daudzos jaunceļamos objektos jau pazemes daļu betonēšanas laikā tiek iestrādātas īpašas horizontālas joslas ar atverēm, kas paredzētas iespējamai hidroizolācijai injekciju veidā. Autore: Ieva Egle Foto no Armat arhīva LATVIJAS BŪVNIECĪBA Nr.2, 2008 Ja ir vēl kādas neskaidrības par hidroizolāciju, jautājiet abc.lv hidroizolācijas ekspertam šeit!
