8.sērija. Smagās fūres naktī neļauj gulēt
Tomēr tas viņus neapstādināja. Zvanījām policijai un lūdzām viņus atbraukt uz notikuma vietu, lai sodītu vainīgos un aizliegtu braukt tiem, kas traucē nakts mieru un pārkāpj noteikumus. Dispečere teica, ka izsūtīs dežūrmašīnu. Tā mēs stāvējām un gaidījām. Pagāja gandrīz stunda, bet ostīt putekļus un saldēt rokas nepavisam nav patīkami, pie tam nakts stundā, kad rīt jāceļas agri uz darbu. Atkal zvanījām policijai. Dispečere paziņoja, ka policijas mašīna jau tur ir bijusi un devusies prom, jo tur nekas nenotiekot.
Kāda policijas mašīna! Uz kurieni tā brauca, ja es te visu laiku esmu stāvējusi! Dispečere no apmulsuma vārdus tvarstīdama un nezinādama, ko teikt, nobēra, ka tūlīt, tūlīt policija atbraukšot. Gaidījām vēl 40 minūtes. Šķita, ka drīz saule ausīs. Un izskatījās, ka arī fūres jau beigušas savu darbu, vezdamas smiltis uz jaunu būvējamo ceļu. Beidzot atbrauca policija un sāka teikt: nu redziet, te taču nekas nenotiek (jā, tikai mēs, stulbeņi, te stāvam nakts vidū, it kā mums nebūtu, ko darīt). Viņi neko nevarot izdarīt, pat neskatoties uz to, ka mēs viņiem dodam mašīnu numurus. Policija notikušo nav redzējusi, tāpēc nevienu sodīt nevar. Bet kā lai rod mieru un aptur nelikumīgas darbības, kas notiek pa naktīm? Skaidrs, ka nelikumīgas, jo pa dienu te jau neviens nebrauc! Teicu: sabēršu uz ceļa naglas, lai tām fūrēm izdurtu riepas. Policista atbilde: tad mēs jūs sodīsim par huligānismu! Ko lai dara? {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}








