Kā uzbūvēt koka sētu?
Dārzs ir lieliska zona atpūtai un laiskiem nedēļas nogales vakariem, kur svešām acīm nav vietas. Lai patvertos no kaimiņu un garāmgājēju ziņkārīgajiem skatieniem, uzbūvē koka sētu, kas nodrošinās privātumu un mierpilnus atpūtas mirkļus.
Lai sēta būtu izturīga un kalpotu daudzus gadus, rūpīgi izvēlies kokmateriālu. Ja tev ir svarīga kvalitāte, sētas būvniecībai izmanto pašu labāko pieejamo koksni. Tā noteikti atmaksāsies un, pie pareizas kopšanas, par jaunu sētu varēsi nedomāt vismaz 20 gadu garumā. Koka sētas būvniecībā parasti izmanto priedes, egles, sarkankoka vai ciedra koksni.
Būvējot jebkura veida sētu, tiek saglabāti vieni un tie paši pamatsoļi: sētas stabu izkārtošana, bedru rakšana, stabu ierakšana, šķērskoka un paneļu piestiprināšana.
Sētas būvniecība sākas ar stabu izkārtošanu jeb to atrašanās vietas noteikšanu. Sētas stabiem vajadzētu atrasties 2,5m līdz 3m attālumā citam no cita, turklāt tiem jābūt izkārtotiem pa nepieciešamās zonas perimetru. Tā iezīmēšanai izmanto krāsainā krīta pulveri vai pie stabiņiem novilktu auklu. Svarīgi, lai attālums starp visiem sētas stabiem būtu vienāds.
Bedres var rakt ar lāpstu, bet labāk noderēs zemes urbis, ko iespējams iznomāt būvtehnikas uzņēmumos. Sētas stabiem vislabāk izmantot brusas vai apaļkoku un tiem noteikti jābūt impregnētiem vai apstrādātiem ar bituma mastiku.
Stabu nepieciešams iecentrēt, nolīmeņot ar līmeņrādi un ap to izveidot prom vērstu betona slīpumu, lai novirzītu ūdeni. Nelielu slīpumu izveido ar kantainu koka mietu vai lāpstu. Atļauj betonam žūt vismaz divas trīs dienas.
Kad betons ir nožuvis, sētas stabiem jāpieliek šķērskoki, pie kuriem tiks stiprināti sētas paneļi. Šķērskokus stabu augšpusē un apakšā pieskrūvē ar cinkotām skrūvēm vai pienaglo ar naglām. Abiem šķērskoka galiem jāatrodas vienā līmenī, tāpēc izmanto līmeņrādi. Šķērskokus pie sētas stabiem vari stiprināt pašā augšā un apakšā, vai atstājot nelielu, dažus centimetrus brīvu atkāpi.
Gatavu paneļu izmantošana nav tik laikietilpīga kā dēlīšu piestiprināšana, tomēr mājas apstākļos tos ir grūti izgatavot, tāpēc paneļi jāiegādājas kokapstrādes uzņēmumos. Šādā gadījumā iespējams izvēlēties dažādus interesantus un pat mākslinieciski sarežģītus variantus. Dēlīšu sēta izmaksu ziņā ir krietni izdevīgāka, jo iespējams iegādāties materiālus, kuru apstrādi un izskata veidošanu var veikt pats.
Ja izvēlies atsevišķu dēlīšu sētu, tev būs nepieciešami vienāda garuma dēļi, kas apstrādāti ar aizsarglīdzekli. Dēļus pie šķērskokiem stiprini ar jau minētajām cinkotajām skrūvēm vai naglām, katru dēli piestiprinot četrās vietās – divās pie augšējā šķērskoka, divās pie apakšējā. Sētas dēļus vari izkārtot ar nelielu, brīvu atstarpi vai cieši citu citam blakus. Retāk izkārtoti dēļi samazina privātuma sajūtu, toties vienlaicīgi pilda arī dekoratīvo funkciju, savukārt cieši blakus piestiprināti dēļi pilnībā norobežo teritoriju.
Koka sētu vari arī nokrāsot, turklāt krāsas pārklājumu var izveidot uz vēl neuzbūvētas sētas, bet uz atsevišķām detaļām. Jāizvēlas koksnei piemērota krāsa un jāuzklāj divas kārtas, kas pasargās arī no apkārtējās vides iedarbības. Laikā gaitā krāsas klājumu nāksies atjaunot.
Tā kā koka sētas stabi kalpošanas ilgumā nevar sacensties ar metālu, betonu vai mūrējumu, tos var aizstāt ar minētajiem materiāliem, jo koka paneļi ar tiem labi kombinējas.
2014.gada 1.oktobrī stājās spēkā izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas nosaka būvju iedalījumu grupās atbilstoši būvniecības procesam. Žogi un mūri viena zemes gabala robežās pieder pirmās grupas būvēm, kuru būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti.
Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr.551 "Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi"). Tie paredz, ka būvniecības ieceres ierosinātājam paskaidrojuma raksta pirmajā daļā jāpievieno paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas; grafiskie dokumenti ar inženierbūves vizuālo risinājumu; derīgs zemes gabala topogrāfiskais plāns vai instrumentāli uzmērīts zemes robežu plāns; novietojuma plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīts paredzētās inženierbūves novietojums zemes gabalā;
Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā divus gadus. Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē jāiesniedz aizpildīta paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes otrā daļa, inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plāns un aktuāla kadastrālās uzmērīšanas lieta, ja attiecīgā inženierbūve atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek kadastrāli uzmērīta.
Ilustrācijas: abc.lv redakcija
Foto: Stock.XCHNG
