Stājas spēkā jaunie Latvijas būvnormatīvi
Būvnormatīvi nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot dažādas būves, kā arī nosaka būvizmaksu noteikšanas kārtību, inženierizpētes noteikumus būvniecībā un būvju tehniskās apsekošanas darbu kārtību.
Sekmējot kvalitatīvu būvju būvniecību, Latvijas būvnormatīvos iekļautas ne tikai valsts noteiktās specifiskās prasības dažādu būvju projektēšanai, bet arī atsauces uz attiecīgajiem Eirokodeksa standartiem, kas piemērojami attiecīgo būvju būvniecībā, tādējādi nodrošinot ēku būvniecības atbilstību Eiropas praksei, paziņojumā medijiem informē Ekonomikas ministrija (EM).
Šodien stājas spēkā būvnormatīvi "Ūdensapgādes būves", "Kanalizācijas būves", "Elektronisko sakaru tīkli", "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves", "Būvizmaksu noteikšanas kārtība", "Publiskas būves", "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija", "Būvju ugunsdrošība", "Dabasgāzes ārējo gāzesvadu sistēma", "Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma", "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma", "Būvju tehniskā apsekošana", "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", "Dzīvojamās ēkas", "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā", "Būvklimatoloģija".
Apstiprinot šos būvnormatīvus, EM pabeigusi darbu pie 29 Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanas, kas bija plānota pēc jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas. EM informē, ka piecu gadu laikā plānots arī pakāpeniski pārskatīt un pārstrādāt minēto būvnormatīvu saturu, papildinot un pilnveidojot to prasības, ņemot par pamatu nozares inovācijas un tehnoloģiju izaugsmi Eiropas Savienībā kopumā.
EM skaidro, ka būvniecības nozares normatīvo bāzi veido vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas apkopoti atbilstoši būvniecības procesam un kopā ar būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai piemērojamo standartu sarakstu vienuviet publicēti EM mājaslapā.
LETA
Foto: Flickr.com
