abc.lv skaitļos

Lietotāji online46
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Kampars: Mājokļu siltināšanas programmai ir liela pozitīvā ietekme uz ekonomiku : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Kampars: Mājokļu siltināšanas programmai ir liela pozitīvā ietekme uz ekonomiku

26.08.2010 00:00
Kampars: Mājokļu siltināšanas programmai ir liela pozitīvā ietekme uz ekonomiku
Rīga, 26.aug., NOZARE.LV. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajai mājokļu siltināšanas programmai ir liela pozitīva ietekme uz būvniecību, būvmateriālu ražošanu un Latvijas ekonomiku kopumā, tomēr lielais pieprasījums ir izraisījis arī nepamatotu būvmateriālu cenu kāpumu. To atzina šodien Ekonomikas ministrijā (EM) notikušās diskusijas "Eiropas finansējums mājokļu renovācijai - iespēja uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē" dalībnieki. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) diskusijas laikā atzina, ka neskatoties uz vairākām risināmām problēmām, kopumā mājokļu siltināšanas programmai ir liels pozitīvais efekts. "Programmai ir trīs galvenie plusi. Tā ir vienīgā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā programma, kura finansē katru konkrēto tajā iesaistīto Latvijas iedzīvotāju. Programma veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību un energoresursu importa samazināšanos, jo ar katru nosiltināto māju sarūk energoresursu imports. Un trešais pozitīvais efekts ir tik ļoti daudzinātā ekonomikas siltināšana, jo mājokļu siltināšana ir reāls un ļoti efektīvs ekonomikas sildīšanas instruments," uzsvēra Kampars. Viņš piebilda, ka programma pamazām ir uzņēmusi apgriezienus, jo pērn valdīja liela skepse gan no iedzīvotāju, gan banku puses, bet šogad programmai ir arvien lielāka piekrišana. "Nav dzirdēts neviens gadījums, kad nosiltinātās mājas iedzīvotāji būtu neapmierināti ar rezultātu. Visi priecājas par ietaupīto naudu un atjaunoto mājas ārējo izskatu," sacīja Kampars. EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele piebilda, ka mājokļu siltināšanas programmas gaitā jau 100 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ir nosiltinātas vai šogad tiks pabeigta to siltināšana. "Šis apjoms šogad ir lielāks nekā nosiltināto māju skaits Igaunijā un Lietuvā kopā," sacīja Ābele. Kampars piebilda, ka nesen, apmeklējot būvmateriālu ražotāju "Sakret", ir informēts, ka "Sakret" Latvijas rūpnīcā vairs nespēj pietiekamā apjomā saražot nepieciešamos ēku siltināšanas materiālus, tāpēc iztrūkstošais apjoms uz Latviju tiek piegādāts no "Sakret" rūpnīcas Lietuvā. "Mājokļu siltināšanas programmas ietvaros nepieciešami siltumizolējošie materiāli tiek ražoti Latvijā, celtniecības materiāli arī, darbus veic Latvijas būvfirmas un algu saņem vietējie celtnieki. Visa programmas ietvaros piešķirtā nauda paliek Latvijā, un tam ir liela nozīme ekonomiskajā attīstībā," uzsvēra Kampars. SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāvis Māris Stakens piebilda, ka šim lielajam pieprasījumam ir arī negatīvā puse. "Redzot ēku siltināšanas darbu lielo apjomu un ņemot vērā Latvijas mazo būvniecības tirgu, daudzi būvmateriālu ražotāji cenšas segt savus iepriekšējo gadu zaudējumus, paaugstinot cenas gan sastatnēm, gan siltināšanas materiāliem. Daudziem materiāliem ir novērots cenu kāpums pat par 40%," sacīja Stakens. Diskusijas "Eiropas finansējums mājokļu renovācijai - iespēja uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē" mērķis bija pārrunāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" īstenošanas gaitu un izanalizēt tās devumu uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē. Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Ģirts Beikmanis, SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāvis Māris Stakens, AS "SEB banka" pārstāve Tatjana Botina-Solohoma, SIA "Latio namsaimnieks" pārstāvis Aivars Gontarevs, SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" pārstāvis Valdis Lesiņš, SIA "Sun Baltic Energy" pārstāvis Raivo Damkevics un SIA "Projektu konsultantu grupa" pārstāvis Egons Varažinskis. Jau ziņots, ka šā gada jūnija pirmajā pusē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir noslēgusi 16 jaunus līgumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" un šo mājokļu renovācijai tiks piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums 631 156 latu apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Renovācijas darbi tiks uzsākti astoņās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Valmierā. Tāpat renovācijas darbi notiks divās Ugāles novada un Ventspils daudzdzīvokļu mājās, savukārt Burtnieku novadā, Rīgā, Salaspils novadā un Salacgrīvas novadā renovēs pa vienam namam. "Šajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās lielākoties veiks ārsienu, cokola, pagraba un bēniņu siltināšanu, vējtvera durvju nomaiņu, jumta pārseguma renovāciju un siltināšanu, logu nomaiņu kāpņu telpās, siltumapgādes sistēmas renovāciju, pamatu hidroizolācijas izbūvi un nostiprināšanu un individuālās siltumapgādes sistēmas modernizāciju," norāda Urpena. Kopumā programmā kopš tās uzsākšanas līdz šā gada 15.jūnijam ir iesniegti 162 projekti no 36 apdzīvotām vietām par kopējo līdzfinansējuma apjomu 7,8 miljoni lati. Šajā laika posmā noslēgti 69 līgumi par projektu īstenošanu, to kopējais finansējuma apjoms ir 3,5 miljoni latu. Visvairāk projektu iesniegumu ir saņemts no Valmieras, Liepājas, Ventspils un Limbažu novada. Aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 44,37 miljoni latu.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.