Oktobrī aptaujās "Ķīnas mūra" kopīpašniekus par mājas atjaunošannu
Rīga, 4.okt., LETA. Pēc dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku ierosinājuma, šā gada oktobrī dzīvojamā mājā Ozolciema ielā 18, Rīgā - tā dēvētajā "Ķīnas mūrī" - tiks veikta kopīpašnieku aptauja lēmuma pieņemšanai par tehniskās dokumentācijas pasūtīšanu, kas nepieciešama ēkas renovācijai, aģentūru LETA informēja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".
Ja dzīvojamās mājas kopīpašnieki plānotajā dzīvokļu īpašnieku aptaujā ar divām trešdaļlām balsu lems "Par" - pēc dokumentācijas sagatavošanas un būvdarbu iepirkuma procedūras veikšanas būs iespējams noteikt precīzas projekta realizācijas izmaksas, vienojoties ar mājas kopīpašnieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par ēkai veicamajiem remonta darbiem. Projekta ietvaros būs iespējams veikt būtiskus un mājai nepieciešamus atjaunošanas un uzlabošanas darbus, no kuriem liela daļa jau ir iekļauti dzīvojamās mājas remontdarbu plānā nākamajiem gadiem, un dzīvokļu īpašnieku kopība tiem veido uzkrājumu.
Ja kopīpašnieki izvēlēsies dzīvojamo māju atjaunot pakāpeniski, neizvēloties iespēju piedalīties "Attīstības finanšu institūcijas "Altum" ("Altum") programmā, tad Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu 50% apmērā veicamajiem remontdarbiem kopīpašnieki saņemt vairs nevarēs. Aplēses liecina, ka bez ES līdzfinansējuma 50% apmērā kopīpašniekiem būs nepieciešami vismaz 70 gadi, lai uzkrātu to finanšu līdzekļu apjomu, kas nepieciešams dzīvojamās mājas remontiem, turklāt darbi šajā periodā tiks veikti pakāpeniski. Turpretī ES līdzfinansējuma programmas ietvaros visi remontdarbi tiks veikti uzreiz, un veikto darbu apmaksa - turpmāko 15 gadu laikā.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsaimniekotās dzīvojamās mājas Ozolciema ielā 18, Rīgā, kurā dzīvo teju 400 ģimenes, atjaunošana, piesaistot ES līdzfinansējumu 50% apmērā, ir dzīvokļu īpašniekiem pašreiz finansiāli visizdevīgākā ēkas atjaunošanas forma, norāda RNP. Turklāt šādas ES nodrošinātas iespējas nākotnē - pēc "Altum" programmas noslēguma 2022.gadā (vai finansējuma izlietojuma gadījumā citu māju lielas aktivitātes dēļ visā Latvijā - pat ātrāk) var arī vairs nebūt, jo pašreiz pieejamā informācija liecina, ka ES šo programmu neplāno turpināt.
Latvijā garākās dzīvojamās mājas atjaunošanai ES līdzfinansējums būtu aptuveni divi miljoni eiro, norāda RNP. Lai arī kopējās mājas atjaunošanas izmaksas atbilstoši "Altum" aprēķinam varētu būt mērāmas četru miljonu eiro apmērā, ņemot vērā dzīvojamās mājas kopējo platību (vairāk nekā 26 000 kkvadrātmetru), atjaunošanas projekta kopējās izmaksas par vienu dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru būtu aptuveni 153 eiro. Piemēram, 56 kvadrātmetru dzīvoklim, saņemot ES līdzfinansējumu 50% apmērā, ēkas atjaunošanas darbi kopumā izmaksātu tikai 4284 eiro.
Ņemot vērā to, ka, uzlabojot ēkas energoefektivitāti, ievērojami samazināsies siltumenerģijas patēriņš, mājas iedzīvotājiem samazināsies izmaksas par siltumenerģiju, skaidro RNP. Provizoriskie aprēķini liecina, ka apkures sezonas laikā iedzīvotāji par apkuri maksās par 200-250 eiro mazāk. Izdevumu samazinājums veidojas, pamatojoties uz siltumenerģijas ietaupījumu, tāpat arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā, kā arī apsaimniekošanas maksas samazinājumu.
RNP norāda, ka, īstenojot mājas atjaunošanu, tiks veikta ārsienu un pagraba pārseguma siltināšana, logu un ārdurvju nomaiņa, mājas apmales atjaunošana, pamatu hidroizolēšana, lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūve no apmales, apkures un karstā ūdens cauruļvadu nomaiņa un siltināšana, lodžiju paneļu stiprināšana un pārbūve, liftu celšanas mehānismu un visu kabīņu atjaunošana, kā arī citi darbi, kuri ievērojami uzlabos dzīvojamās mājas ilgtspēju un samazinās dzīvokļu īpašnieku maksājumus par īpašuma uzturēšanu nākotnē. Palielināsies arī dzīvokļu īpašumu tirgus vērtība. Atjaunotai mājai turpmākos desmit gadus tiks piemērota nekustamā īpašuma nodokļu atlaide 90% apmērā.
Dzīvojamā māja celta pirms 28 gadiem - 1989.gadā. Ņemot vērā ēkas celšanas laikā izmantotos vēsturiskos tehniskos risinājumus, ēkas ekspluatāciju un ārējo faktoru ietekmi, dzīvojamai mājai jau ir nepieciešams veikt apjomīgus plānveida remontdarbus, lai ne tikai uzturētu ēkas tehnisko stāvokli, bet arī to būtiski uzlabotu. Ēkai celšanas laikā netika paredzēti un piemēroti energoefektīvi risinājumi, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju komfortu un dzīvojamās mājas ekspluatācijas izdevumus.
