Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās nedaudz sarukusi vidējā cena
Rīga, 6.marts, LETA. Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas "Nord Pool" Baltijas valstu cenu apgabalos nedaudz samazinājās vidējā cena, liecina biržas informācija.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena Latvijas cenu apgabalā bija 31,42 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 31,48 eiro par megavatstundu.
"Nord Pool" Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 31,41 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 31,99 eiro par megavatstundu.
Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 31,32 eiro par megavatstundu pretstatā 31,46 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.
AS "Latvenergo" aģentūrai LETA pavēstīja, ka pagājušajā nedēļā cenu lejupslīdi Lietuvā un Latvijā veicināja "NordBalt" elektroenerģijas starpsavienojuma atgriešanās pilnvērtīgā funkcionēšanā, tomēr pārvades ierobežojumi no Lietuvas uz Latviju visas nedēļas garumā ierobežoja Latvijai pieeju lētākam elektroenerģijas importam. Vienlaikus Latvija spēja veicināt elektroenerģijas cenu samazinājumu, intensificējot vietējos ražošanas apmērus.
Tāpat pagājušajā nedēļā joprojām saglabājās mērenas temperatūras, kas arī nestimulēja cenu pieaugumu.
Pēc "Latvenergo" paustā, visās Baltijas valstīs bijis arī neliels patēriņa apmēra kritums 1% apmērā, kopējam patēriņam sasniedzot 525 gigavatstundas (GWh). Tāds pats procentuālais kritums fiksēts Latvijā un Lietuvā, kur patērētais elektroenerģijas apmērs bija attiecīgi 148 GWh un 202 GWh, bet Igaunijā patēriņš saglabājās iepriekšējās nedēļas līmenī - 175 GWh.
Kopējais izstrādātās elektroenerģijas apmērs minimāli pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un visās Baltijas valstīs kopumā bija 408 GWh. Visbūtiskāko pieaugumu elektroenerģijas izstrādē piedzīvoja tieši Latvija, kurā saražotās elektroenerģijas apmērs pagājušajā nedēļā sasniedza 139 GWh, kas ir par 10% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā izstrāde kāpa 1% apmērā - līdz 217 GWh, bet Lietuvā novērots saražotās elektroenerģijas apmēra kritums par 22%, sasniedzot 52 GWh.
"Latvijas izstrādē būtiska loma bija Daugavas hidroelektrostacijām (HES), kas līdz ar ūdens pieteces apmēra palielinājumu par 70% spēja saražot 85 GWh elektroenerģijas, kas ir par 63% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kā arī ir vienlīdzīgs 57% no kopējā patērētās elektroenerģijas apmēra Latvijā. Latvija tādējādi uzlabojusi savu patērētās un izstrādātās elektroenerģijas bilanci, saražojot 94% no patērētās elektroenerģijas apmēra. Igaunija joprojām saglabāja pozitīvu bilanci, saražojot par 24% vairāk, nekā patērēts, bet Lietuvai izteikts deficīts, saražojot vien 26% no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Baltijā kopumā uzlabojusies bilance, aizvadītajā nedēļa saražojot 78% no kopējā patērētās elektroenerģijas apmēra visā reģionā," informēja "Latvenergo".
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko iespaido arī laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
"Nord Pool" tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.
