abc.lv skaitļos

Lietotāji online97
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
precizēta - Šogad autoceļu rekonstrukcijā ieguldīs Ls 290 miljonus : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

precizēta - Šogad autoceļu rekonstrukcijā ieguldīs Ls 290 miljonus

precizēta - Šogad autoceļu rekonstrukcijā ieguldīs Ls 290 miljonus
(Precizēta 3.rindkopa.) Rīga, 23.maijs, LETA. Šogad autoceļu rekonstrukcijā un būvdarbos plānots ieguldīt aptuveni 290 miljonus latu, no kuriem 100 miljoni latu būs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, šodien žurnālistus informēja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Kopumā šogad tiks realizēti aptuveni 300 projekti, no kuriem lielākie objekti būs "Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija un Saulkrastu apvedceļš, Ludzas-Terehovas šosejas posms no Nirzas līdz Zilupei, Balvu pilsētas Krasta un Stacijas ielas rekonstrukcija un vērienīgi rekonstrukcijas darbi Madonā, Koknesē un Ogrē. Satiksmes ministrija arī vērsīsies valdībā ar priekšlikumu no degvielas akcīzes nodokļa iegūtos ceļu uzturēšanai atvēlētos līdzekļus 2010.gadā palielināt līdz 100%, nevis, kā sākotnēji bija plānots, līdz 80%, no kuriem atlikušos 20% novirzīt otrās šķiras ceļu sakārtošanai, sacīja Šlesers. "Šāds lēmums kalpotu kā garantija tam, ka reģioni attīstīsies," uzsvēra Šlesers. "Tomēr jāsaprot, ka Latvija ir mazapdzīvota valsts un iedzīvotāju skaits reģionos ir neliels, līdz ar to Latvijā viens kilometrs ceļa izmaksā dārgāk nekā, piemēram, Nīderlandē, kur iedzīvotāju blīvums ir daudz lielāks." Ministrs norādīja, ka prioritāte vienmēr būs tiem novadiem, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks, taču politiski jādomā arī par mazapdzīvotiem reģioniem. Viņš arī atzina, ka autoceļiem piešķirto līdzekļu apjoms šogad nav pietiekams un dažu gadu laikā nevar "aizbērt vairāk nekā piecpadsmit gadus veidojušos caurumu", tomēr autoceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto līdzekļu apjoms ar katru gadu palielinās. Šogad Valsts autoceļu fonda piešķirtais finansējums autoceļiem ir 189 miljoni latu, kas ir par 83,4% vairāk nekā 2006.gadā, bet 2008.gadā no Valsts autoceļu fonda šim nolūkam tiks piešķirti 220,7 miljoni latu. Savukārt ES fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansējums šogad ir 100,5 miljoni latu, kas ir par 34,5% vairāk nekā pērn, bet 2008.gadā no ES fondiem piešķirti tiks 163,55 miljoni latu. VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume atzina, ka pagaidām valsts cenšas uzturēt esošo autoceļu tīklu. Valsts galvenajiem autoceļiem, kuros satiksmes intensitāte ir daudz lielāka, jācenšas veikt pilnu konstrukciju nomaiņu. Straume arī uzsvēra, ka daļa valsts galveno autoceļu rekonstrukcija tiks veikta pēc valsts un privātās partnerības principa, un kā pilotprojekts izvēlēts autoceļš Rīga-Sēnīte, par ko rudenī varētu tikt izsludināts konkurss. Šo posmu ik dienas izmanto 26 000 automašīnu, tas ir visnoslogotākais ceļa posms Latvijā. Valsts un privātās partnerības principus tuvākajos gados paredzēts izmantot arī Rīgas apvedceļa posmos Baltezers-Saulkalne un Rīga-Ķekava, kā arī Jelgavas šosejas rekonstrukcijai un Ventspils šosejas posmam Jūrmala-Sloka. Tāpat rudenī plānots izsludināt konkursu par autoceļa Tīnūži-Koknese rekonstrukciju. Kā vienus no svarīgākajiem šogad veicamajiem darbiem Straume minēja satiksmes drošības uzlabošanu. Šogad tiks izbūvēti apgaismoti gājēju un velosipēdistu celiņi vairāk nekā 23 kilometru garumā, iekārtotas divu līmeņu gājēju pārejas un gājēju tiltiņi, ceļu aprīkošana ar metāla barjerām un citi darbi. LETA jau informēja, ka pērn LVC rīkojis 120 valsts iepirkumus, no kuriem 63 iepirkumi bijuši būvdarbu veikšanai, 39 - būvuzraudzībai, pa astoņiem - projektēšanai un pakalpojumiem, bet divi - piegādēm. Periodiskās uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības programmas izpildītas par 132,7 miljoniem latu, no kuriem 82,15 miljoni latu bijuši ES kohēzijas fondu līdzfinansētie projekti, bet 11,9 miljoni latu - ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētie projekti. 2006.gadā saremontēti 362,3 kilometri ceļu melnās segas, 97,9 kilometri grants segas, kā arī atjaunoti 773 metri tiltu un pārvadu. Pagājušajā gadā noasfaltēti 10,54 kilometri grants segas. Kā savā 2006.gada pārskatā norādījusi LVC, ik gadu būtu jāatjauno 1131 kilometrs autoceļu ar melno segumu, no kuriem 210 kilometri valsts galveno ceļu, 566 kilometri pirmās šķiras ceļu un 355 kilometri otrās šķiras ceļu. Savukārt autoceļiem ar grants segumu ik gadu būtu nepieciešams atjaunot kopumā 3083 kilometrus, no tiem 366 kilometrus pirmās šķiras ceļu un 2717 kilometrus otrās šķiras ceļu.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.