"Eco Baltia": Atkritumus šķirojošajiem iedzīvotājiem DRN palielināšana apsaimniekošanas izmaksās būtiski neko nemainīs
Rīga, 1.febr., LETA. Stājoties spēkā grozījumiem dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paaugstina šī nodokļa likmi virknei dabas resursu objektu, vairāku novadu pašvaldības informēja iedzīvotājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu, taču tiem iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus, šajās apsaimniekošanas izmaksās nav gaidāmas būtiskas izmaiņas, intervijā aģentūrai LETA sacīja vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Viņš norādīja, ka izmaiņas DRN likmē sadārdzina tieši nešķiroto atkritumu apglabāšanu, tādējādi iedzīvotājiem, kuri jau šķiro atkritumus, būtisku sadārdzinājumu tas nevar radīt. Tāpēc tiem iedzīvotājiem, kuri vēl nav sākuši šķirot atkritumus, vajadzētu pievērsties atkritumu šķirošanai, lai izvairītos no atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieauguma.
Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka atkritumu šķirošana ir valsts pienākums, atzīmēja Simanovičs, skaidrojot, ka valsts to var darīt divējādi - motivēt iedzīvotājus un veicināt, lai viņi izvēlas to darīt brīvprātīgi, vai arī motivēt iedzīvotājus to darīt finansiāli.
"DRN palielināšana ir finansiālais motivēšanas veids, kas sadārdzina nešķiroto atkritumu apglabāšanu, taču iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus, nekādu būtisku sadārdzinājumu tas var arī neradīt. Tāpēc atkritumus nešķirojošajiem iedzīvotājiem, kuri varētu būt neapmierināti ar atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu, nevajadzētu gausties, bet gan pievērsties atkritumu šķirošanai," uzsvēra Simanovičs.
Jau vēstīts, ka jaunie likuma grozījumi paredz, ka sadzīves atkritumiem un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem, nodokļa likme par tonnas apglabāšanu 2017.gadā būs 25 eiro, 2018.gadā - 35 eiro, 2019.gadā - 43 eiro un 2020.gadā - 50 eiro.
Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati par 2012.gadu liecina, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 300 kilogramiem atkritumu, bet kopumā gada laikā visi Latvijas iedzīvotāji kopā rada 600 000-700 000 tonnu sadzīves atkritumu.
Latvijā ir viens no ES sliktākajiem rādītājiem sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē - vidēji 80-90% atkritumu joprojām nonāk poligonos, kamēr ES vidēji - zem 60%.
"Eco Baltia grupa" 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, palielinājusi peļņu, sasniedzot 2,78 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja "Eco Baltia" pārstāvji. Bet uzņēmumu grupas apgrozījums 2015.gadā bijis 45,5 miljoni eiro, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā.
"Eco Baltia grupas" uzņēmumos kopumā strādā 600 darbinieki. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 46 600 klientus.
"Eco Baltia grupas" uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.
"Eco Baltia grupā" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi "Eco Baltia vide", "Eko Kurzeme", "Jumis", pārstrādes rūpnīcas "Pet Baltija", "Eko Pet" un "Nordic Plast", ražotāju atbildības sistēmas operators "Latvijas Zaļais punkts", kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums "Eko Reverss".
Visu interviju ar Simanoviču lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://nozare.lv/comments/item/133C5929-85CA-BE72-F881-8B0EECFE1DB4/ ) un aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/133C5929-85CA-BE72-F881-8B0EECFE1DB4/ ).
