abc.lv skaitļos

Lietotāji online48
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Domnieki atbalsta Torņakalna detālplānojumu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Domnieki atbalsta Torņakalna detālplānojumu

Domnieki atbalsta Torņakalna detālplānojumu
Rīga, 29.marts, LETA. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien atbalstīja Torņakalna detālplānojumu, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves saistošos noteikumus. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē. LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī sabiedriskās apspriešanas gaitā iedzīvotāji varēja izteikt viedokli par SIA "Metrum" izstrādāto detālplānojumu plašai teritorijai Torņakalnā, kurā paredzēta vieta arī plānotajiem Rīgas pašvaldības un Latvijas Universitātes ēku kompleksiem. Pret būvniecības plāniem Torņakalnā iebilda Vides aizsardzības klubs (VAK). Lai nākotnē veidotu vienotu un ērtu sabiedriskā transporta mezglu, detālplānojuma autori iesaka uzbūvēt jaunu Torņakalna dzelzceļa staciju vienotā kompleksā ar starptautisko autoostu. Torņakalna administratīvā centra teritorijas detālplānojumā tāpat izstrādāti priekšlikumi jaunu pilsētas tramvaja līniju izbūvei un veloceliņu attīstībai. Detālplānojumā kā galvenie teritorijas attīstības stūrakmeņi ir definēti Rīgas domes administratīvais komplekss no vienas puses un Latvijas Universitātes komplekss no otras puses. Kā ziņots, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija pēc ilgām diskusijām detālplānojuma redakciju atbalstīja, bet tika norādīts, ka jādomā par nākotnē plānotajiem ēku apjomiem, piemēram, vai domes struktūrām būs nepieciešams tik daudz telpu, kā bija plānots 2007.gadā. Arhitekti atzīmēja, ka Vienības gatves un Raņķa dambja savienojumu vajadzētu būvēt tā, lai netiktu izlietotas pārāk daudzas vērtīgas teritorijas, tādēļ ieteica apsvērt domu par tuneļa būvniecību. Tāpat kolēģija atzina, ka pašvaldības administratīvajam kompleksam labākā vieta būtu teritorijā pie Uzvaras bulvāra. Arhitekti detālplānojuma izstrādātājiem ieteica pievērst uzmanību iespējām nākotnē ēkās izmantot alternatīvās enerģijas avotus. Detālplānojuma izstrādi Torņakalna administratīvā centra teritorijai domes deputāti nolēma sākt 2007.gadā. Detālplānojuma teritorija ir starp Uzvaras bulvāri, Jelgavas ielu, Vienības gatvi, Torņakalna dzelzceļa staciju, kā arī Mārupītes posmu no Arkādijas parka līdz Uzvaras bulvārim. Teritorijas aptuvenā platība ir 45,7 hektāri. Detālplānojuma izstrādes sagatavošanas posmā tika apkopota saņemtā informācija no valsts un pašvaldības institūcijām, veikta esošās situācijas analīze un fotofiksācija dabā. 2008.gada sākumā tika sagatavots detālplānojuma teritorijas esošās situācijas pārskats un iesniegts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Līdz ar Rīgas domes un arhitektu biroja "Fletcher Priest Architects" savstarpēji noslēgto sadarbības līgumu un 2008.gada pavasarī uzsākto darbu pie Torņakalna jaunā administratīvā centra būvprogrammas izstrādes faktiski tika pārtraukta detālplānojuma izstrāde līdz būvprogrammas pabeigšanai 2009.gada pavasarī. 2009.gada jūnijā tika sagatavota detālplānojuma 1.redakcija. Detālplānojums izstrādāts, par pamatu ņemot 2007.gada rudenī Rīgas domes organizētā atklātā starptautiskā metu konkursa "Jaunā Rīgas centra Torņakalnā, Rīgas domes un valsts administratīvā kompleksa pilsētbūvnieciskā vīzija" rezultātus. Konkursa žūrija par labāko atzina arhitektu biroja no Lielbritānijas "Fletcher Priest Architects" projektu. Kā norādīja žūrija, šī meta arhitektoniskā forma un urbānā vide rada pilsētas modeli ar daudzām variācijas iespējām, spēcīgu pilsētvides raksturu un kompaktu risinājumu. Apbūves izkārtojums koncentrējas ap skaidru kompozīcijas asi, kas respektē šīs vietas kultūrvēsturisko mantojumu un organizē iekšējo komunikāciju tīklu. Administratīvajam centram izmantota veiksmīga un simboliska saikne ar Vecrīgu, veidojot aicinošus "ieejas vārtus" jaunajā apbūves teritorijā. Tālākā būvprogrammas un detālplānojuma izstrādē ir attīstīta ideja par apbūves koncentrēšanu ap skaidru kompozīcijas asi, kas savieno plānoto Muzeja skvēru ar Torņakalna staciju. Atļautais stāvu skaits detālplānojuma teritorijā ir no četriem līdz deviņiem stāviem. Detālplānojuma teritorijā daļēji saglabājusies vēsturiskā publiskās ārtelpas daļa Akmeņu ielā, pie Dzelzceļa muzeja Vilkaines ielā un apstādījumu teritorija gar Mārupīti. Šo publisko ārtelpu daļas arī tiek plānots saglabāt un attīstīt, paredzot atbilstošu labiekārtojumu. Rīgas domes administratīvā kompleksa realizāciju pirms dižķibeles bija plānots pabeigt līdz 2013.gadam.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.