abc.lv skaitļos

Lietotāji online59
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu uzticēs "Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai" : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu uzticēs "Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai"

Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu uzticēs "Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai"

Rīga, 22.aug., LETA. Valdība šodien nolēma vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu uzticēt biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība".

Valdība, uzklausot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, šodien uzdeva FM līdz 2017.gada 1.novembrim sagatavot un iesniegt Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, ka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidi un uzturēšanu deleģē un maksu par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izmantošanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Valdība arī nolēma, ka Ekonomikas ministrijai (EM) ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.februārim jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par uzdevuma - izveidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi - deleģēšanu biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", kurā iekļaujams uzdevums EM noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu ar biedrību "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" un kurā norādāmi galvenie uzdevuma deleģēšanas noteikumi un termiņš.

Tāpat EM sadarbībā ar FM jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes tehniskajām prasībām, datu apmaiņas noteikumiem un kārtību, kā arī kārtību un apjomu, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājam.

Banner 280x280 Banner 280x280

Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka lai apkopotu un uzturētu elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā iekļautos datus, kā arī izsniegtu tos Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Valsts darba inspekcijai (VDI) un Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) to funkciju veikšanai, tiek izveidota vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija" un biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" uzskata, ka vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze jāuztic privātajam sektoram.

FM ziņojumā teikts, ka tad, ja uzdevums izveidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi tiktu deleģēts valsts institūcijai, tad par vispiemērotāko vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes turētāju būtu atzīstams BVKB un vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze būtu integrējama Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), jo BIS jau šobrīd tiek glabāti ar būvniecības nozari saistītie dati, kā arī izmaksas vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidei un uzturēšanai ir ievērojamai mazākas, nekā, ja vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidi un uzturēšanu īstenotu VID. Izmaksas, ja vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze tiek veidota BVKB, sastāda 272 250 eiro izveidošanai un 40 000 eiro gadā uzturēšanai.

Savukārt, ja uzdevums izveidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi tiktu deleģēts privātajam partnerim, tad vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi iespējams ieviest un uzturēt efektīvāk gan no datu pārvaldīšanas viedokļa, gan no izmaksu viedokļa, nekā, ja to īstenotu valsts iestāde, norāda FM. Privātais partneris netiek ierobežots ar publiskā iepirkuma procedūrām un ir lielākas iespējas veikt pārrunas ar potenciālajiem vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izstrādātājiem, lai savlaicīgi panāktu pēc iespējamas funkcionālāku informācijas tehnoloģiju risinājumu, kas būtu ērts un vienkāršs tā lietošanā.

Tādējādi, ja privātajam partnerim ir pieredze, nepastāv reputācijas riski, ir pietiekami resursi un kvalificēts personāls, tad vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošana un uzturēšana būtu uzticama privātajam partnerim saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto kārtību par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātpersonai, uzskata FM.

FM norāda, ka privātajam partnerim ir jāparedz pasākumi, kas novērš riskus, ka instruments, kas lietojams ēnu ekonomikas ierobežošanai, potenciāli varētu nonākt tādu personu pārraudzībā, kas neveic nodokļu aprēķinu un nomaksu normatīvos noteiktā kārtībā un apmērā. Tādējādi privātā partnera izvēle ir jāveic, ņemot vērā privātā partnera pieredzi, reputāciju, pieejamos resursus un personālu;

Biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", kas ir sabiedriska un neatkarīga organizācija, kurā ir apvienojušies 25 lielākie būvuzņēmēji Latvijā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozari, FM ir iesniegusi savu piedāvājumu un izteikusi gatavību veidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi.

"Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" aprēķinājusi, ka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanas izmaksas būtu 80 000 eiro, bet gada uzturēšanas izmaksas - 36 000 eiro.

FM rosina vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu deleģēt privātajam partnerim un deleģēšanas uzdevumu īstenot, ievērojot Valsts pārvaldes iekārta likuma prasības par pārvaldes uzdevumu deleģēšanu.

FM ziņojumā ierosina uzdot EM noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu ar biedrību "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība". Tāpat FM rosina noteikt, ka veicot deleģēšanas līgumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" ir EM funkcionālā pakļautībā un biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" nav tiesību nodot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi citai personai.

FM arī ierosina, ka EM reizi gadā iesniedzams zvērināta revidenta auditēts darbības pārskats par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un no maksas pakalpojumiem gūto ieņēmumu izlietojumu, kā arī EM līdz 2018.gada 1.oktobrim un no 2019.gada 1.janvāra ne retāk kā reizi gadā iesniedzams ārējā audita ziņojums, kas apliecina, ka biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" informācijas sistēmu un personas datu apstrādes drošību un organizatorisko pārvaldību nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību un Latvijas nacionālajam standartam.

FM arī ierosina noteikt, ka biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" ir pienākums vismaz 12 mēnešus no lēmuma pieņemšanas par darbības pārtraukšanu vai apturēšanu uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi un nodot EM bez atlīdzības vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes datus, datu nesējus, programmatūru un licences, kas nepieciešamas vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes funkcionalitātes nodrošināšanai.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka no šā gada 1.oktobra būvniecībā ieviesīs elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, paredz jūnija sākumā valdības atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Atbalstītie grozījumi paredz no 1.oktobra ieviest elektronisko darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība, vai kuros tiek veikti būvdarbi, ja būvdarbu izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk. Par uzskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu būs atbildīgs galvenais būvdarbu veicējs, savukārt apakšuzņēmējiem būs pienākums kontrolēt, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas reģistrētu darba laiku sistēmā.

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana tiek paredzēta posmos: pirmajā posmā - sistēmas ieviešana būvlaukumos, bet otrajā posmā - uzskaites sistēmas uzkrāto datu nodošana glabāšanai centralizēti vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē.

Attiecībā uz otro posmu un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes ieviešanu akceptētie grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.decembrim nosaka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes turētāju, tā pienākumus un tiesības, vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes tehniskās prasības, kā arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu sniegšanas kārtību un apjomu vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes turētājam.

Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi plānots ieviest no 2019.gada 1.janvāra.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.