"Swedbank": Mājokļu pieejamība uzlabojusies visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās

Rīga, 14.sept., LETA. Mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās ir uzlabojusies, liecina jaunākā "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Rīgā 2017.gada otrajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss bija 183,5 punkti. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējo neto mēneša algai Rīgā (1133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi šogad otrajā ceturksnī bija par 83,5% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā Mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir uzlabojies par 11,7 punktiem. Uzlabojumu veicināja straujais neto algu kāpums (par 7,2%) un vērā ņemams hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 48 bāzes punktiem gada laikā).

"Šā gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojās, spēcinoties algu izaugsmei un sarūkot kredītu procentu likmēm. Vidējā darījumu cenu izaugsme bijusi līdzvērtīga algu izaugsmei, atainojot gan augošo pieprasījumu, īpaši sērijveida dzīvokļu segmentā, gan arī augošās būvniecības izmaksas. Patērētāji jūtas aizvien gatavāki veikt lielus pirkumus, un tam drīzumā būtu jāatspoguļojas arī lielākā tirgus aktivitātē. Kamēr aktivitāte sērijveida dzīvokļu segmentā saglabājas augsta, jauno projektu segmentā to var vērtēt kā diezgan gausu. Šī brīža paaugstinātā interese par privātās apbūves zemēm varētu daļēji izskaidrot zemo darījumu skaitu jauno projektu segmentā, jo, augot dzīvokļu cenām, iedzīvotāji apsver privātmāju kā alternatīvu dzīvoklim. Tuvākajos gados gan sagaidām, ka augs ne tikai pieprasījums, bet arī mājokļu piedāvājums, kas nedaudz pieklusinās cenu izaugsmi un sekmēs tirgus aktivitāti," sacīja "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava.

Tallinā 2017.gada otrajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss bija 159,9 punkti, kas ir par 0,2 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tallinā Mājokļu pieejamības indeksa uzlabojumu noteica straujāks neto algu kāpums, kamēr mājokļu cenu kāpums nedaudz pierima.

Savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indekss gada laikā uzlabojies par 1,4 punktiem, sasniedzot 129,4 punktus. To noteica straujais algu kāpums, kas pārsniedza mājokļu cenu kāpumu.

2017.gada otrajā ceturksnī laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz mazāk kā divi gadi, proti, 23,4 mēneši. Tas ir par dažām dienām mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri.

Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājies par gandrīz vienu nedēļu - līdz 27,4 mēnešiem, bet Viļņā tas sarucis par vairāk nekā trim nedēļām un bija aptuveni trīs gadi.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.