Lietuvas valdība plāno izsludināt ārkārtējo situāciju noslīdeņu apdraudētā Viļņas Ģedimina kalna glābšanai

Viļņa, 26.jūn., LETA--BNS. Lietuvas valdība gatavojas izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar zemes noslīdeņu apdraudētā Viļņas Ģedimina kalna stāvokli, lai varētu vieglāk piesaistīt finansējumu kalna glābšanas darbiem, pirmdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas pagājušajā nedēļā kopā ar citiem valdības locekļiem apmeklēja kalnu.

Pēc viņa teiktā, "apdraudējums ir milzīgs, tādēļ iecerēts izstrādāt kompleksu stratēģiju".

"Acīmredzot būsim spiesti pat izsludināt ārkārtējo situāciju tādēļ vien, lai atrastu papildu finansējuma avotus," premjers sacījis žurnālistiem, piebilstot, ka finansējumu domāts piešķirt jau šā gada laikā.

Iepriekš viņš jau izteicies, ka šiem darbiem varētu būt vajadzīgi līdz pieciem miljoniem eiro, bet par precīzāku summu varētu būt runa pēc investīciju projekta izstrādes.

Daļa darbu jau uzsākti - kalna rietumu nogāzē, kur situācija ir īpaši dramatiska, darbojas kompānija "Rekreacine statyba". Šie darbi, kas jāpabeidz līdz nākamā gada nogalei, izmaksās 2,86 miljonus eiro, bet nepieciešamais papildu finansējums būs atkarīgs no ieteikumiem, ko sagatavos Lietuvas Ģeoloģijas dienests sadarbībā ar kolēģiem no Polijas. Ārkārtējās situācijas izsludināšana ļautu piesaistīt šiem darbiem līdzekļus no īpaša fonda.

Tikmēr eksperti vērš uzmanību arī uz procesiem kalna dienvidaustrumu nogāzē lejpus iekonservētajām Viļņas Augšējās pils sienām, kurās redzama nesen izveidojusies plaisa. Savukārt tā kalna daļa, kur atrodas Viļņas atpazīstamākais simbols - Ģedimina jeb Rietumu tornis - ir diezgan stabila.

Šobrīd kalna stāvokli ar neinvazīvām ģeofizikas metodēm pēta Polijas Ģeoloģijas dienesta pārstāvji, kas savus atzinumus sola publiskot triju nedēļu laikā. Līdz 24.jūlijam domāts rosināt ārkārtējās situācijas izsludināšanu, bet, kā norādījis kultūras ministra vietnieks Renalds Augustinavičs, galīgais lēmums būs jāpieņem galvaspilsētas pašvaldībai.

Tikmēr Viļņas mērs Remiģijs Šimašus paziņojis, ka pašvaldība ārkārtējo situāciju izsludinās "tai pašā dienā", kad to lūgs Lietuvas Nacionālais muzejs, kura pārziņā pašlaik atrodas Ģedimina kalns. Viņš uzsvēris, ka pašvaldība pēdējā pusotra gada laikā mudinājusi uz to gan iepriekšējās, gan pašreizējās valdības un Kultūras ministrijas pārstāvjus, jo tādu kārtību paredz likums.

Arī mērs atzinis, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana palīdzēs ne tikai vieglāk atvēlēt līdzekļus kalna glābšanai, bet arī dot saistošus norādījumus dažādām institūcijām.

"Tādā gadījumā neviens nevarēs atrunāties, ka traucē likumi, ka nav skaidrs, kā to paveikt un tā tālāk," viņš piebildis.

Izsludinot ārkārtējo situāciju, varētu nākties kalnu uz ilgāku laiku slēgt apmeklētājiem. Pēc Augustinaviča teiktā, būtu iespējams apmeklētāju plūsmu novirzīt uz Rietumu torni, bet piekļuvi dienvidrietumu daļai slēgt.

Valdības apstiprinātā ārkārtējo situāciju izsludināšanas kārtība nosaka, ka ārkārtējā situācija var tikt izsludināta gadījumā, ja dabas norišu, tehniska, ekoloģiska vai sociāla incidenta dēļ var tikt zaudēti kultūras pieminekļi.

Kā uzsvēris vides ministrs Ķēstutis Navicks, par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tiek runāts ne jau biedēšanas nolūkos, bet tādēļ, ka tas dotu iespēju īsā laikā saliedēt nepieciešamos spēkus un pieņemt pienācīgus lēmumus.

Vienlaikus viņš atzinis, ka saskaņā ar ekspertu vērtējumu lielākās problēmas saistītas nevis ar zemes virskārtas eroziju, kā dažkārt apgalvots, bet gan ar pārmaiņām kalna dziļākajos slāņos.

Ģedimina kalns gadsimtu gaitā savas sarežģītās ģeoloģiskās uzbūves un stāvo nogāžu dēļ pieredzējis vairākus noslīdeņus, kam bijušas pat katastrofālas sekas. Kā liecina vēstures avoti, 1396.gadā, noslīdot zemei rietumu nogāzē, sagruvusi Viļņas vaivada Montvīda pils un gājuši bojā 15 cilvēki. Šī nogāze XVI gadsimtā nostiprināta ar īpašu atbalsta sienu.

Pēdējos gadu desmitos kalna nogāzēs, sniega un lietus ūdeņiem izskalojot zemi, ik pa laikam veidojas noslīdeņi, kā arī iegruvumi, kas, iespējams, rodas vietās, kur Otrā pasaules kara laikā vācieši bija izrakuši līčloču tuneli, kas pēc kara pa ventilācijas lūkām tika steigā aizbērts, un nav zināms, vai tunelī nav palikuši tukšumi.

Kalnam nenāk par labu ne spēcīgas lietusgāzes, kas līdz ar klimata pārmaiņām kļūst aizvien biežākas, ne ziemas sals un pavasara atkušņi. Domājams, nogāžu stabilitāti negatīvi ietekmē arī ielas pusē gar pakāji braucošo automašīnu radītā vibrācija.