LVC: Interese par Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības projektu lielāka, nekā prognozēts
Rīga, 7.jūl., LETA. Interese par Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības (PPP) projektu no potenciālajiem sadarbības partneriem ir lielāka, nekā prognozēts, aģentūrai LETA pavēstīja AS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).
Uzņēmums vakar, 6.jūlijā, rīkoja Informācija dienu potenciālajiem projekta dalībniekiem, kurā piedalījās vairāk nekā 70 interesentu no dažādām valstīm. Starp tiem bija Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Luksemburgas un citu valstu finanšu un būvniecības nozaru pārstāvji.
"Potenciālie partneri tika iepazīstināti ar Ķekavas apvedceļa projektu, tā laika grafiku, kā arī finansiālajām un tehniskajām atlases prasībām pretendentiem, kuri piedalīsies iepirkumā par dalību PPP projektā. Finansiālie kritēriji būs saistīti ar pretendenta apgrozījumu, likviditāti, rentabilitāti, maksātspēju, potenciālajiem partneriem arī būs jāapliecina spēja finansēt projekta realizāciju. Savukārt tehniskā kvalifikācija pieprasa pieredzi ceļa infrastruktūras projektēšanā, iepriekšējo dalību līdzīgos infrastruktūras projektos, kā arī spēju veikt ceļa uzturēšanas darbus ilgtermiņā. Precīzas prasības vēl tiks definētas, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju," klāstīja LVC.
Ķekavas apvedceļa PPP projekta iepirkumu plānots izsludināt šogad ceturtajā ceturksnī, savukārt nākamā gada trešajā ceturksnī tiks izvēlēts piemērotākais kandidāts. Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā.
Projekts arī kandidē uz Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda jeb tā sauktā Junkera plāna finansējumu. Investīciju komitejas lēmums varētu būt gaidāms jūlija vidū.
Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka pērn martā valdība atļāva sākt PPP iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. LVC jau ir atpirkusi pusi no projekta īstenošanai nepieciešamajām zemēm. Noslēdzies ietekmes uz vidi novērtējuma process, kam pavasarī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, arī Ķekavas novada pašvaldība marta sākumā tam ir devusi akceptu.
Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tajā skaitā trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi - apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
Pēc LVC paustā, vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs. Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts.
Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem Latvijā ar satiksmes intensitāti aptuveni 17 000 automašīnu diennaktī. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
