7 mīti par keramikas blokiem, kam nav objektīva pamata

Pavasarim iesilstot, arī celtniecības darbu sezona jau ir sākusi uzņemt apgriezienus. Bieži vien sabiedrībā iesakņojušies mīti par kādu produktu neļauj izbaudīt tā patiesās, labās īpašības. Tas pats attiecas arī uz keramikas būvmateriāliem un to izmantošanu, par kuriem vēl arvien valda greizi priekšstati. Keramikas bloki, kurus izmanto namu sienu mūrēšanā, ir dabīgs, ugunsdrošs, energoefektīvs un "elpojošs" materiāls, kas ļaus izveidot mājas sienas no dabīga materiāla, kura energoefektivitāte, tai skaitā, siltuma un mitruma izturība, ir zinātniski pārbaudīta un apstiprināta reālos dabas apstākļos. "Keraterm" bloku speciālisti apkopojuši septiņus biežāk sastopamos mītus par keramikas blokiem.

1. Keramikas bloku mūrī no rozetēm un palodžu apakšām pūš vējš, jo blokos ir vertikālie kanāli

Ja būvniecības procesā nav pieļautas rupjas kļūdas, tad no rozetēm un palodžu apakšām vējam nav jāpūš. Prasmīgi darbojoties ar šo būvmateriālu, bloku vertikālie kanāli gan no augšas, gan no apakšas tiek noslēgti ar mūrjavas kārtu, kas atrodas šuvēs starp blokiem, tādēļ gaiss var cirkulēt tikai viena bloka ietvaros. Otrkārt, rozešu plastmasas korpusi tiem paredzētajās, blokos izurbtajās atverēs tiek "iesēdināti" javā, un tā kanāli ap rozetēm tiek noslēgti un nekāda gaisa plūsma nav iespējama. Iespējamas gaisa plūsmas var parādīties tikai tad, ja pieļauta tāda rupja kļūda, piemēram, uz fasādes nepareizi piestiprināts siltinājuma materiāls (uz atsevišķām līmjavas pikām) vai iekšpusē apmetuma vietā uz karkasa vai arī atsevišķām līmjavas pikām tiek iestrādāts ģipškartons. Turklāt, lai parādītos gaisa plūsma, šajā gadījumā būtu jābūt abiem, iepriekš minētajiem, priekšnosacījumiem.

2. Keramikas bloku mūrī ir grūti urbt, un tajos neturas stiprinājumi (dībeļi)

Autors: mura_freze

Keramikas bloku mūrī, tāpat kā cita veida mūra sienās, var veidot jeb štrabēt kanālus. Kanālu veidošanai jeb štrabēšanai visa veida mūra sienām, tai skaitā keramikas bloku mūrim, būvniecības standarts (LVS EN 1996-1-1) nosaka identiskas prasības. Tāpat kā cita veida mūra sienās, arī keramikas bloku mūrī zemapmetuma kabeļu, ūdensvadu, apkures un citus komunikācijas kanālus var izveidot divos veidos: pirmkārt, izmantojot mūra frēzi (ar dimanta griezējdiskiem), kas ir paredzēta šādu darbu veikšanai, un otrkārt, var lietot "ekonomisko" pieeju jeb kanālus veidot ar rokas leņķa slīpmašīnu, izvēloties dimanta segmenta griezējdisku.

Izvēloties atbilstošus dībeļus, tie keramikas bloku mūrī turēsies pat labāk nekā citā materiālā. Galvenais priekšnoteikums ir piemērotu stiprinājumu izvēle un pareiza stiprināšana. Pirms dībeļu izvēles un darbu uzsākšanas nepieciešams konsultēties pie speciālistiem, kuri ieteiks vislabāko risinājumu.

3. Blokus ir grūti mūrēt un tos nevar zāģēt vai skaldīt. Tas rada problēmas, ja reizēm nepieciešams kāds mazāks fragments nekā vesels bloks

Ievērojot rekomendācijas un izmantojot piemērotus instrumentus un palīgmateriālus, keramikas bloku mūrēšanas vieglums un ātrums ir ļoti līdzīgs kā strādājot ar citiem materiāliem. Dažādu faktoru ietekmē, piemēram, mūrjavas izvēle, klimatiskie apstākļi, bloku veids, projekta specifika u. c. darbs ar keramikas blokiem var būt pat daudz ērtāks, ietaupot arī laiku.

Šos blokus ir viegli zāģēt un skaldīt, lietojot atbilstošus instrumentus. Keramikas blokus, izmantojot atbilstošus instrumentus, piemēram, zobenzāģi, iespējams ļoti ērti sazāģēt, savukārt atsevišķus būvmateriālus var arī skaldīt. Apgūt šo procesu ir ļoti vienkārši, un keramikas bloku speciālisti vienmēr būt gatavi palīdzēt un sniegt konsultāciju par to, kā labāk veikt bloku zāģēšanu un skaldīšanu.

4. Keramikas bloku mūrim vajadzīgs biezāks apmetums nekā citu materiālu mūrim

Autors: apmetums

Keramikas bloku mūrim nepieciešams tāds pats apmetuma slāņa biezums, kā būvējot ar citiem blokiem. Nepieciešamais apmetuma biezums vairāk ir atkarīgs no mūrnieka darba prasmes un kvalitātes nevis no mūra materiālu veida.Keramikas bloku izmēri ir precīzi un ir pilnīgi pietiekami, lai uzmūrētu minimāla apmetuma slāņa prasībām piemērotas sienas.

5. Keramikas bloki ir dārgi, jo tie ir ražoti no keramikas

Keramikas blokus tautā mēdz dēvēt arī par "lielajiem māla ķieģeļiem", tie ir ražoti no dabīga materiāla – māla. Būvmateriālu tirgū pieejami ļoti dažādi bloki, kuru cenas ievērojami atšķiras atkarībā no daudziem parametriem – kvalitātes, ražošanas vietas, izmantotās tehnoloģijas un īpašām cenu akcijām. Keramikas bloki nav dārgākie būvniecības bloki, toties tie atbilst ļoti augstām kvalitātes prasībām, un šis materiāls mūsu klimatiskajos apstākļos ir viens no piemērotākajiem.

6. Keramikas bloku mājas nebūs "siltas"

Autors: keramikas_bloki2

Siltumnoturība keramikas blokiem neatpaliek no, piemēram, gāzbetona blokiem, turklāt keramiskajiem materiāliem to blīvuma dēļ ir augsta termiskā stabilitāte/inerce (cik ilgi materiāls "notur" siltumu un atdziest). Tas nozīmē, ka šis materiāls labi uzkrāj siltumu un to atdod atpakaļ lēni, ļaujot telpās dabiski uzturēt optimālu temperatūru visos gadalaikos. Tāpēc māja, kas būvēta no keramiskajiem blokiem, ziemā būs silta, bet pat vasaras karstākajos mēnešos telpas, kuras netiek atvēsinātas ar kondicionieri, nepārkarsīs tik strauji, kā, piemēram, vieglo konstrukciju mājas.

7. Keramikas bloki samirkst un paliek slapji

Keramiskie būvmateriāli mūsu klimatiskajos apstākļos var būt vieni no piemērotākajiem mājas būvniecībai. Bloks ir izgatavots no dabīga materiāla – māla, kas spēj izspiest ūdeni, tas labi un ātri ventilējas, un no tiem būvētas sienas ir arī drošas namu iedzīvotāju veselībai, jo spēj nodrošināt labu mikroklimatu iekštelpās. Keramiskajiem blokiem ir arī zema kapilārā ūdens uzsūkšana spēja: tie paliek sausi arī mitrākos laikapstākļos. Keramikas bloku mājas ārsienas konstrukcija zinātniskajos pētījumos apliecināja: uzreiz pēc uzbūvēšanas tā atbilda projektētajai siltuma caurlaidībai, kā arī gaisa relatīvā mitruma mērījumi pētījumā (relatīvais mitrums līdz 50%) jau pirmajos ekspluatācijas mēnešos iekļāvās optimālajā mitruma zonā.