abc.lv skaitļos

Lietotāji online52
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās sarukusi vidējā cena : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās sarukusi vidējā cena

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās sarukusi vidējā cena

Rīga, 27.febr., LETA. Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas "Nord Pool" Baltijas valstu cenu apgabalos samazinājās vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena Latvijas cenu apgabalā bija 31,48 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 37,85 eiro par megavatstundu.

"Nord Pool" Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 31,99 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 38,11 eiro par megavatstundu.

Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 31,46 eiro par megavatstundu pretstatā 34,12 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.

Banner 280x280 Banner 280x280

AS "Latvenergo" aģentūrai LETA pavēstīja, ka Baltijas valstīs cenu tendences galvenokārt noteica mērenās temperatūras un apjomīgais nokrišņu daudzums, turklāt līdzīgas laika apstākļu tendences Ziemeļu valstīs vēl papildināja būtiskais vēja izstrādes apmērs, kas veicināja elektroenerģijas cenu kritumu arī Baltijā.

"Latvijā lielais nokrišņu daudzums nodrošinājis ūdens pieteces apmēra palielināšanos, kas attiecīgi sekmējis Daugavas hidroelektrostacijās (HES) izstrādātās elektroenerģijas apjoma pieaugumu - aizvadītajā nedēļā tas pieaudzis par 38% un sasniedzis 48 gigavatstundas (GWh). Lietuvā būtiskāku cenu kritumu ierobežoja "NordBalt" pārvades starpsavienojuma darbība - līdz 23.februārim tas bija atslēgts, tomēr, palielinot pašu izstrādes apmērus un importētās elektroenerģijas apjomu no Polijas un Kaļiņingradas, šī atslēguma ietekme uz cenu virzību tika minimizēta," skaidroja energokompānijā.

Arī patērētās elektroenerģijas apmērs pagājušajā nedēļā samazinājies. Visās Baltijas valstīs novērots patēriņa kritums par 2%, līdz ar to Latvijā patēriņš bija 150 GWh, Igaunijā - 176 GWh, bet Lietuvā - 204 GWh. Kopējais patērētās elektroenerģijas apmērs Baltijā sasniedza 530 GWh.

Savukārt izstrādes ziņā Baltijā pagājušajā nedēļā piedzīvots 10% samazinājums un kopējais saražotās elektroenerģijas apmērs sasniedzis 407 GWh. Tādējādi visās Baltijas valstīs kopā saražoti 77% no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma. Latvijā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas apmērs saruka līdz ar pieprasījuma kritumu un sasniedza attiecīgi 126 GWh un 215 GWh, bet Lietuvā tas pieauga līdz 66 GWh.

Arī elektroenerģijas patēriņa un izstrādes attiecība Latvijā un Igaunijā samazinājusies - Latvijā saražoti 84% no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma, bet Igaunijā saražotais apmērs par 22% pārsniedza pieprasījumu. Lietuva uzlaboja patēriņa un izstrādes bilanci, tomēr joprojām sasniedza relatīvi zemāku rādītāju - 34% no kopējā patēriņa valstī.

Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko iespaido arī laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, - tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Nord Pool" tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Turpinot iepriekš uzsākto izpēti par Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un Būves informācijas modelēšanas (BIM) risinājumu attīstību, SIA “BIM Solutions” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas nacionālo standartizācijas institūciju SIA “Latvijas standarts” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāk vērienīgu Latvijas būvniecības tirgus aptauju “BIM skaitīšana 2024”.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.