abc.lv skaitļos

Lietotāji online103
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Jaunais darījumu centrs nojauktās pasta ēkas vietā plānots augstāks nekā tirdzniecības centrs "Origo" : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Jaunais darījumu centrs nojauktās pasta ēkas vietā plānots augstāks nekā tirdzniecības centrs "Origo"

18.02.2009 00:00
Jaunais darījumu centrs nojauktās pasta ēkas vietā plānots augstāks nekā tirdzniecības centrs "Origo"
Rīga, 18.febr., LETA. Jaunais darījuma centrs nojauktās Latvijas Pasta ēkas vietā plānots par četriem metriem augstāks nekā tirdzniecības centrs "Origo", Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātus šodien informēja Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Kā stāstīja Cinis, ēka būs par četriem metriem augstāka nekā "Origo", proti, 24 metrus augsta, kas ir maksimālais pieļaujamais augstums galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Ēkas stūra vertikālais akcents sasniegs pat 31,6 metru augstumu. Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā un departamentā kopumā tika saņemtas trīs aptaujas lapas un viens iesniegums-atsauksme, no tām viena aptaujas lapa ir būvniecības ieceri atbalstoša un trīs būvniecības ieceri noraidošas. Tās saņemtas no iedzīvotājiem. Iedzīvotāji uzskata, ka plānotā jaunbūve pēc izskata un izmēra neatbilst attiecīgajai atrašanās vietai. Stacijas laukuma nozīmīgākais objekts ir pati stacija, tās laukums un lielais stacijas pulkstenis, kas tur atrodas jau sen un kas, no tālienes skatoties, vienmēr ir bijis redzams. No jaunbūves iedzīvotājiem tieša labuma nebūšot, tā vien no noteiktām vietām aizsegšot skatu uz pulksteni, kuru izmantojot liela daļa iedzīvotāju. Cinis apgalvoja, ka stacijas pulkstenis arī šobrīd neesot redzams, skatoties no Satekles ielas puses, jo to aizsedzot tirdzniecības centrs "Origo". Arī deputāts Igors Pimenovs (SC) pauda viedokli, ka ēka aizsegs stacijas pulksteņa redzamību, ēka esot pārlieku liela un neiederas esošajā kvartālā. Deputāts Edmunds Krastiņš (TP) ierosināja jautājumu atlikt, jo, viņaprāt, ir nepieciešama kvartāla kopējā vizualizācija, lai redzētu, kā izskatīsies visas jaunbūves kopā. "Ar šo vizualizāciju, kas tiek piedāvāta deputātiem, man nerodas priekšstats, kā tas viss izskatīsies kopā," uzsvēra Krastiņš. "Man rodas šaubas, vai šī projekta īstenošanai investoriem būs nepieciešamie līdzekļi, līdz ar to uzsveru, ka būtu nepieciešams izvērtēt un strādāt rūpīgāk pie šī projekta, lai nerastos pārpratumi, kādi ir pieļauti, ātri nobalsojot un neizpētot projektus līdz galam," sacīja domnieks. Būvvaldes vadītājs, atbildot uz Krastiņa teikto par visa kvartāla vizualizāciju, norādīja, ka tādas nemaz nav un neesot līdzekļu, lai tādu uztaisītu, uz ko Krastiņš sacīja, ka "tad jau vēl jo vairāk ir nepieciešams izstrādāt šādu vizualizāciju, jo kā gan mēs varam ko lemt, ja nezinām, kā tas izskatīsies dzīvē". Domnieks Einārs Cilinskis (TB/LNNK) savukārt pauda viedokli, ka deputātiem ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti, kuri liecina par to, ka nekādi pārkāpumi neesot pieļauti, turklāt arhitekta kolēģija atbalsta projektu, līdz ar to domniekam neesot skaidrs, kāpēc būtu jāvilcinās ar lēmuma pieņemšanu. Uz to Krastiņš atbildēja, ka, lai arī visi dokumenti ir atbilstoši prasībām un par labu ēkas būvniecības atļaušanai, gala lēmums ir jāpieņem domei. Deputāts Andris Ameriks (LPP/LC) uzsvēra, ka šajā ekonomiskajā situācijā domei būtu jāatbalsta uzņēmēji, balsojot par šī projekta īstenošanu. Komitejas deputāti pēc ilgām diskusijām atbalstīja projektu. Kā ziņots, nojauktās Latvijas Pasta centrālās ēkas vietā jauno darījumu centru varētu sākt būvēt nākamā gada otrajā pusē, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja projekta attīstītāja SIA "Attīstības aģentūra" īpašnieks Guntis Rāvis. Bijušās Latvijas Pasta centrālās ēkas vietā pie Stacijas laukuma plānots būvēt sešu līdz septiņu stāvu augstu darījumu centru, kas būs sarkanīgā krāsā. Sarkanīgā krāsa tiks iegūta, izmantojot rūsināta metāla plāksnes. Šāds paņēmiens izmantots "Lattelecom" ēkai pie Mēbeļu nama. Iecere zemesgabala apbūvei tika izvēlēta arhitektūras konkursā, ko organizēja Latvijas Arhitektu savienība. Darījumu centru projektējusi SIA "Depo projekts", projekta attīstītāja ir SIA "Attīstības aģentūra". Plānots, ka jaunajai ēkai būs seši līdz septiņi stāvi, kopējā ēkas platība būs ap 43 000 kvadrātmetru, no tiem 10 000 kvadrātmetru atvēlēti tirdzniecības telpām, bet 33 300 kvadrātmetru - birojiem un citām telpām. Ēkai paredzētas 190 pazemes autostāvvietas, kuru kopējā platība būs 8000 kvadrātmetru. Saskaņā ar izstrādāto risinājumu jaunajā darījumu centrā plānots izveidot galvenokārt birojus, taču tur paredzēts arī tirdzniecības centrs un viesnīcas telpas. Kompleksā iecerēts ierīkot dažādus veikalus un kafejnīcas, kā arī izveidot gājēju satiksmei pieejamus iekšpagalmus. Projektā paredzēts izveidot gājēju ielu, kas savienotu jauno centru ar dzelzceļa peronu, lai centra apmeklētājiem būtu iespēja ērti nokļūt uz dzelzceļa perona. Plānots, ka jaunais centrs iekļausies blakus esošajā apbūvē. Tā akcents būs stūra fasāde no Satekles ielas puses. Fasāde būs veidota no metāla, krāsaina stikla, ķieģeļiem un baltām betona detaļām. Konkursā šis projekts tika novērtēts kā būvnormatīviem atbilstošs, kas labi iederas pilsētvidē. Vecā pasta ēka tika nodota ekspluatācijā 1965.gadā, un līdz jaunā šķirošanas kompleksa nodošanai ekspluatācijā tajā notika pasta sūtījumu apstrāde, bet tās desmitā daļa tika izmantota pasta nodaļas vajadzībām. Projekta attīstītāja kompānija "Attīstības aģentūra" Stacijas laukumā plāno jaunā darījumu centra celtniecībā ieguldīt 30-40 miljonus latu. "Attīstības aģentūra" Stacijas laukuma zemes nomas tiesības ieguva Latvijas Pasta rīkotajā konkursā. Saskaņā ar līgumu nomnieks maksā Latvijas Pastam vienreizēju maksājumu četru miljonu latu apmērā un turpmākos 49 gadus - katru gadu pa 200 000 latu. "Attīstības aģentūra" ir dibināta 2004.gadā. Tās galvenā darbības sfēra ir nekustamo īpašumu projektu attīstība. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns noteic, ka labākais apbūves projekts jāatrod arhitektu konkursā. Par būvniecības atļaušanu pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas būs jālemj Rīgas domes deputātiem. "Lursoft" informācija liecina, ka "Attīstības aģentūra" pieder "Skonto būves" līdzīpašniekam Guntim Rāvim. Pēc "Lursoft" datiem, "Attīstības aģentūras" pamatkapitāls ir 100 000 latu, uzņēmums reģistrēts 2004.gada augustā, bet uzņēmuma valdes locekle ir Inna Āboliņa.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.