Rasnačs: NĪN gada pieaugumu varētu ierobežot 10% apmērā
Rīga, 28.febr., LETA. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) gada pieaugumu varētu ierobežot 10% apmērā, šodien Nacionālajā trīspusējās padomes sēdē, kurā Finanšu ministrija (FM) prezentēja piedāvājumu nodokļu politikas reformai, sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Patlaban darba grupā notiek darbs pie tā, lai risinātu NĪN un kadastrālās vērtēšanas sistēmas jautājumus. Rasnačs uzsvēra, ka "NĪN ir 100% pašvaldību nodoklis", tāpēc valstī ir 119 dažādas NĪN politikas.
Pēc viņa teiktā, jāizbeidz patvaļa, pašvaldībām aprēķinot "nesamērīgi milzīgu" NĪN un visā vainojot valdību, ka tā attiecīgi aprēķinājusi kadastru.
Ministrs uzsvēra, ka 10% varētu būt griesti apmērām, par kādu pašvaldība varētu celt NĪN. Savukārt attiecībā uz NĪN piemērošanu vienīgajam mājoklim darba grupa varētu piedāvāt šo jautājumu pilnībā deleģēt pašvaldībām.
Rasnačs pieļāva, ka Latvijas Pašvaldību savienībai šie priekšlikumi varētu nepatikt, taču NĪN pieauguma ierobežojumam 10% apmērā būtu jābūt obligātam.
Kā ziņots, FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī NĪN regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.
FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. Dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.
Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.
