Ieinteresētās puses nespēj vienoties par izmaiņām NĪN regulējumā

Rīga, 20.marts, LETA. Jautājumā par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā ir izskanējuši dažādi ierosinājumi, taču lielākoties iesaistītās puses par tiem nav spējušas vienoties. No līdz šim pārcilātajiem variantiem Finanšu ministrijas (FM) darba grupā neviens neliekas gana labs un atbalstāms, laikrakstam "Latvijas Avīze" izteicies FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Ilmārs Šņucins.

FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) stāstījis, ka pašlaik viens no priekšlikumiem, kuru iesniegusi Tieslietu ministrija (TM) un kuru atbalstot arī ministrijā izveidotā darba grupa, ir uz diviem gadiem "iesaldēt" īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības.

"Otrs priekšlikums, kas nācis no Valsts zemes dienesta (VZD), - sagatavot īpašas vērtības nodokļa aprēķinam tā, lai nodokļa kāpums nepārsniegtu 10%, līdzīgi kā tas jau ir noteikts lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Bet par to vēl notiek diskusijas," skaidrojis Putra.

"Izlemt traucē trūkumi kadastrālo vērtību noteikšanas sistēmā. Esam atklājuši, ka Valsts zemes dienesta darbinieki bijuši iesaistīti kadastrālo vērtību sarunāšanā, kas mākslīgi samazina īpašniekam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summas. Tāpat esam atklājuši, ka 2000 dzīvojamo ēku mākslīgi pārvērstas par bibliotēkām, kas to īpašniekus mākslīgi atbrīvo no nodokļa maksājumiem," piebildis Putra.

Putras skatījumā, NĪN izmaiņas nebūtu jāsasaista ar ministrijā gatavoto nodokļu politikas reformu, jo šis nodoklis nevarot būt avots iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanai. Tādējādi Finanšu ministrija ir noraidījusi Pasaules bankas un Eiropas Komisijas rekomendāciju nodokļu smagumu no darbaspēka nodokļiem pārlikt uz īpašumu.

Viens no apspriestajiem priekšlikumiem - atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokļu īpašniekus - ir noraidīts. Vienlaikus pašvaldībām saglabātas tiesības patstāvīgi noteikt nodokļa likmes 0,2 līdz 1,5%, tāpat atlaides -25 līdz 90% apmērā.

Pēc Šņucina paustā, darba grupa agrāk sliekusies atbalstīt priekšlikumu ieviest nodokļa atlaidi noteiktai zemes platībai, tāpat noteikt atlaidi par dzīvojamās telpas 30 līdz 60 kvadrātmetriem, tos reizinot ar deklarēto personu skaitu, bet šo priekšlikumu noraida pašvaldībās, tāpēc ka tām būšot grūti aprēķināt un ievākt šo nodokli. Šī priekšlikuma īstenošanu sarežģī arī tas, ka zemes kadastrālais novērtējums Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās atšķiras no kadastrālā novērtējuma lauku novadu teritorijās.

Darba grupā nav ticis atbalstīts Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperta Pētera Leiškalna priekšlikums ieviest trīsdaļīgu nodokļa aprēķināšanas modeli: dzīvojamām mājām piekrītošai zemei 0,05 eiro par kvadrātmetru, 0,5 eiro par dzīvojamās ēkas kvadrātmetru, 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Tā vietā darba grupā esot aizrāvušies ar ideju ieviest nekustamiem īpašumiem vienotu likmi - 0,35% no ēkas un zemes kadastrālās vērtības.

Šņucins atzinis, ka no līdz šim pārcilātajiem variantiem darba grupā neviens nav licies gana labs un atbalstāms. "Vairāk par iespējamiem grozījumiem NĪN politikā un ar to saistītajiem riskiem būs izklāstīts ministrijas ziņojumā, kuru drīzumā iesniegsim valdībai. Bet pašlaik patiešām sliecamies "iesaldēt" nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kuras izmanto gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan piespiedu nomas maksas aprēķiniem," teicis ierēdnis. Ar "iesaldēšanu" Valsts zemes dienestā iegūtu laiku, lai uzlabotu kadastrālo vērtību aprēķināšanā pielietotos paņēmienus un lai novērstu tos trūkumus, kurus piesaucis FM parlamentārais sekretārs Putra.

FM Tiešo nodokļu departamenta direktore un darba grupas vadītāja Astra Kaļāne skaidrojusi, ka galīgais lēmums pašlaik atduras būtībā pret kadastrālajām vērtībām. "Līdz šim no Tieslietu ministrijas esam saņēmuši tikai aptuveni iezīmētus rīcības virzienus par iespējamajām izmaiņām kadastrālajās vērtībās. Kamēr Tieslietu ministrija un VZD skaidri nav pateikuši, kādas būs šīs izmaiņas, t. i., iespējamos kadastrālo vērtību pieauguma apjomus, termiņus un biežumu, tikmēr nav iespējams veidot stabilu, līdzsvarotu, vienveidīgu un ilgtermiņā piemērojamu nekustamā īpašuma nodokļa politiku," skaidrojusi ierēdne.