Ekonomisti: Nacionālās bibliotēkas būvniecību vajadzētu atlikt uz vēlāku laiku

Rīga, 21.aug., LETA. Nacionālās bibliotēkas būvniecību vajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, atzina aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti. Ekonomiste Raita Karnīte norāda, ka jaunās bibliotēkas projekts un celtniecība ir papildu pasūtījums ekonomikai. No vienas puses tas ir labi, jo pasūtījums nezūd, bet turpināsies naudas pieplūdums ekonomikai gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan arī no kredītlīdzekļiem. ''Bibliotēka tomēr nav rūpnīca, kurā ražos eksporta preces, par ko saņemsim atpakaļ naudu. Bibliotēkai ir būtiska nozīme intelektuālā ziņā, taču tās nozīme sabiedrības attīstībā nav tik svarīga, kā tas tiek proklamēts. Strauji attīstoties informāciju tehnoloģijām, ir iespējams atrast arī citu risinājumu, kas aizstātu dārgā un ambiciozā projekta realizāciju,'' uzskata Karnīte. Ekonomiste pauda arī bažas par to, vai šo lielo ēku nākotnē spēs izmantot bibliotēkas vajadzībām, tāpēc var gadīties, ka to nāksies nodot privatizācijai, kā dēļ kāds sekmīgi Rīgas centrā iegūs biznesam piemērotas telpas. ''Būtu ļoti žēl, ja šajā tautsaimniecības attīstības tik riskantajā situācijā tiktu izspēlēts šis modelis,'' teica Karnīte. ''Nacionālās bibliotēkas būvniecība stimulēs iekšzemes patēriņu un veicinās importu, jo daudzas lietas Latvijā būs jāieved, un tā neveicinās eksportu. Nav labi, ja citus aicina taupīt, bet pats greznojas. Pieļauju domu, ka šobrīd pieņemt lēmumu par bibliotēkas celtniecības atlikšanu jau ir par vēlu,'' saka ekonomists Ojārs Kehris. Viņš arī atsauc atmiņā diskusijas par celulozes rūpnīcas būvniecību, kuras celtniecība netika sākta, bet tā būtu labvēlīgi ietekmējusi valsts ekonomiku. Tajā ražotu produkciju eksportam, kā arī nodrošinātu reģiona iedzīvotājus ar darbu un būtu pasargājusi no iedzīvotāju emigrācijas, būtu attīstījusies Jēkabpils reģiona infrastruktūra. Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio raidījumā ''Krustpunkti'' norādījis uz nepieciešamību esošajā ekonomikas situācijā izvērtēt iecerēto lielo būvprojektu lietderīgumu un iespējamu būvniecības termiņu pārcelšanu. Ņemot vērā situāciju ekonomikā, šajā jautājumā būtu jāizvērš ļoti nopietnas diskusijas, intervijā atzina valsts vadītājs. Pēc Zatlera domām, kamēr nav nostabilizējusies Latvijas ekonomika, ir jēga padomāt par iespējamu būvniecības projektu realizēšanas atlikšanu, no tiem neatsakoties, bet izstrādājot precīzus tehniskos projektus. Taču Kultūras ministrija (KM) asi kritizēja šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu. Pēc prezidenta intervijas Latvijas Radio KM izplatītajā paziņojumā tika teikts, ka Zatlera izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ, ''ir vērtējams kā populistisks''. ''Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu,'' teikts KM paziņojumā. Tāpat Zatlera atsaukšanās uz Latvijas Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka ''Gaismas pils'' celtniecība būtu jāaptur, ''rada iespaidu, ka ar Valsts prezidentu iespējams manipulēt'', jo tieši Latvijas Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm, norāda KM. ''Klaji populistiskais mēģinājums šodienas radio intervijā bibliotēkas celtniecību pretstatīt skolotāju, mediķu un citu jomu darbinieku atalgojumam liecina, ka Valsts prezidents neseko līdzi valdības lēmumiem, jo Ministru kabinets ir akceptējis algu pieauguma grafikus valsts nodarbinātajiem cilvēkiem un konsekventi tos īsteno,'' teikts KM paziņojumā. Demakova aicina Valsts prezidentu apmeklēt valsts aģentūru ''Jaunie trīs brāļi'' un iepazīties ar iecerēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību. Kultūras ministre šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā ''900 sekundes'' noraidīja Valsts prezidenta bažas par kultūras iestāžu būvniecības ietekmi uz ekonomiku, norādot, ka bibliotēka tiks būvēta sabalansēta budžeta laikā, Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība tiks veikta par privātiem līdzekļiem, bet koncertzāles būvniecības sākšana atlikta līdz 2010.gadam. Demakova sacīja, ka pēc likuma ''vienīgais lielais eksperts'' ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš vakar telefonsarunā ar ministri apstiprinājis, ka bibliotēkas būvniecība neapdraud ekonomiku. Kā ziņots, arī ekonomisti iepriekš norādījuši, ka iecerētie vērienīgie būvprojekti var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku. Valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā, piemēram, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja. ''Gaismas pili'' paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā.
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!