abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
papildināta - Privātie mecenāti Teterevi ziedos 0,5 miljonus latu Rundāles pils restaurācijai : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

papildināta - Privātie mecenāti Teterevi ziedos 0,5 miljonus latu Rundāles pils restaurācijai

11.05.2010 00:00
papildināta - Privātie mecenāti Teterevi ziedos 0,5 miljonus latu Rundāles pils restaurācijai
(Papildināts no 4.rindkopas.) Rīga, 11.maijs, LETA. Borisa un Ināras Teterevu ģimene ir nolēmusi ziedot 0,5 miljonus latu Rundāles pils restaurācijas pabeigšanai. Šodien Kultūras ministrijā notika kultūras ministra Inta Dāldera tikšanās ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani un mecenātiem Tetereviem. Tikšanās laikā panākta vienošanās par Rundāles pils restaurācijas pabeigšanu ar privāto mecenātu atbalstu. Līgums par restaurācijas programmas īstenošanu tiks parakstīts 23.maijā Rundāles pilī. Rundāles pils direktors uzvēra, ka Rundāles pils restaurācijas pabeigšana ir būtisks uzdevums tuvāko gadu laikā. "Plānojam, ka pils būs pilnīgi restaurēta 2014.gadā. Tetereva ģimene ir viena no lielākajiem privātajiem mecenātiem Latvijā, kas nesavtīgi un regulāri atbalstījusi Baltijas un Latvijas 18.gadsimta ievērojamākā baroka arhitektūras ansambļa Rundāles pils kompleksa restaurāciju un darbību 12 gadu garumā," sacīja Lancmanis. Līdzšinējais finansiālais atbalsts Rundāles pilij, ko sniegusi Teterevu ģimene, ir 145 232 latu. Teterevu ģimenes finansējums ir ieguldīts restaurācijas konservācijas procesā un vairākos restaurētajos Rundāles pils interjeros un eksterjeros. Līdz 2014.gadam Rundāles pilī jāpabeidz restaurācija Hercoga Ernsta Johana bibliotēkai, Biljarda zālei un Hercoga otrajam darba kabinetam, aģentūru LETA informēja kultūras ministra preses sekretāre Inese Kreicberga. Pabeidzot iecerētos darbus, Rundāles pils iegūtu ne tikai trīs ļoti svarīgas un sarežģītas telpas, bet arī iekļautos pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā ar unikālu baroka un rokoko arhitektūras ansambļa pērli, līdzās Pēterhofas ansamblim, Sanktpēterburgas Ziemas pilij un pat Versaļas pils kompleksam Francijā. Rundāles pils ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem ārvalstu tūristiem, kā arī vienīgā ekskluzīvā lokācija valsts līmeņa prezentācijas pasākumiem, starptautiskiem mākslas un mūzikas festivāliem, biznesa vides prezentāciju pasākumiem. Rundāles pils ir visapmeklētākais muzeja komplekss Latvijā, kas atvērts apmeklētājiem visu gadu un katru dienu. Kā norāda Dālderis, vakar Rīga tika oficiāli apstiprināta par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, un tas nozīmē, ka mums būs ļoti laba iespēja parādīt Eiropas Savienībai un visai pasaulei Latvijas bagātīgo kultūras mantojumu. Un viena no šī mantojuma sastāvdaļām ir baroka arhitektūras meistardarbs Rundāles pils, kuras mākslinieciskā un restaurācijas kvalitāte tiek apbrīnota visā pasaulē. "Šobrīd ir laiks, kad diemžēl valsts piešķirtais finansējums kultūrai ir nepietiekams, tāpēc jo īpašu gandarījumu rada privātas iniciatīvas atbalsts, kas ļaus pilnīgāk un labāk sagatavoties 2014.gadam, palīdzēs mūsu kultūras mantojuma saglabāšanā un sakārtošana," uzsvēra ministrs, paužot cerību, ka šim pozitīvajam piemēram sekos arī citi uzņēmēji. Kā ziņots, Rundāles pils ir Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Pils celta vairākos posmos: no 1736.gada līdz 1740.gadam un no 1763.gada līdz 1768.gadam. Pamatakmens Rundāles pils būvniecībai ielikts 1736.gada 24.maijā, kas arī tiek uzskatīta par pils dzimšanas dienu. Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas nozīmīgs kā baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Tas paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri - centrā visam pāri pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā. Pils īpašo vērtību nosaka arī telpu vienotā mākslinieciskā apdare, veidojumi un gleznojumi ir laika zoba bojāti, bet tos nav skārušas jaunāku laiku pārbūves un lieli kara laiku postījumi. Teterevu vārds arī iepriekš masu medijos izskanējis saistībā ar atbalstu Rundāles pilij. Boriss Teterevs ir daudzkārtējs Rundāles pils muzeja restaurācijas projektu sponsors. Ar viņa atbalstu 1994.gadā atjaunotas pagalma rietumu puses centrālās kāpnes, bet 1998.gadā pēc restaurācijas publikai atvērta pirmā telpa rietumu korpusā - hercogienes buduārs. Iepriekš viņš ir finansējis hercogienes guļamistabas, buduāra, tualetes istabas un darba kabineta restaurāciju, kā arī bijis iesaistīts citos projektos. Savukārt pagājušā gada nogalē kļuva zināms, ka no Tetereva mēģina piedzīt 50 miljonus eiro (35 miljonus latu) saistībā ar projektu "Kāpa". Rīgas apgabaltiesa 15.jūnijā paredzējusi izskatīt Tetereva prasību pret SIA "ATB 1", SIA "Nemo Holdings" un SIA "Askanio", kurā viņš lūdzis atzīt kā spēkā neesošu 50 miljonus eiro vērto triju īpašumu Jūrmalā, kur patlaban tiek attīstīts vissezonas slēpošanas trases projekts "Kāpa", pirkuma līgumu. Apgabaltiesa pēc Tetereva lūguma iepriekš apturēja bezstrīdus piespiedu izpildi pēc Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2009.gada decembra sākumā pieņemtā lēmuma, ar kuru tika atļauts no viņa piedzīt 50 miljonus eiro. Savukārt 11.janvārī apgabaltiesa pēc Tetereva advokāta lūguma kā trešo personu viņa prasības lietā pieaicinājusi zvērinātu notāri Ilzi Pilsētnieci. Apgabaltiesa arī apturējusi viņas honorāra piedziņu 16 255 latu apmērā. Teterevs uzskata, ka Pilsētnieces piestādītais rēķins izrakstīts nepamatoti, jo viņš nav ne noformējis aktu, ne arī devis rīkojumu citām personām veikt darījumu viņa vārdā. Tiek uzsvērts, ka Pilsētniece 2009.gada 1.oktobrī apliecināja 50 miljonu eiro apstrīdētu darījumu, kas 35,9 reizes pārsniedza tirgus vērtību zemesgabaliem, par kuriem ar Jeļenas Lapsas starpniecību mēģina piedzīt naudu no Tetereva, kurš par šāda darījuma esamību pat nenojauta. Pilsētniece, taisot notariālu apstiprinājumu apstrīdētajam darījumam, pieļāvusi vairākas kļūdas. Ņemot vērā darījuma netipisko raksturu, zvērinātā notāre nav mēģinājusi sazināties ar Teterevu, lai noskaidrotu, vai vairāk nekā pirms desmit gadiem izsniegtā pilnvara un pirms četriem gadiem uz tās pamata izsniegtais pārpilnvarojums Jeļenai Lapsai vēl ir spēkā, kā arī - vai darījums atbilst Tetereva kā pilnvaras devēja gribai. Teterevs uzskata, ka šis un vēl trīs līgumi, kurus vienpersoniski un neinformējot viņu noslēgusi Lapsa, ir slēgti krāpšanas nolūkā.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.