abc.lv skaitļos

Lietotāji online188
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
papildināta - Ministrs Zalāns uzdos izbeigt Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgumu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

papildināta - Ministrs Zalāns uzdos izbeigt Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgumu

30.01.2009 00:00
papildināta - Ministrs Zalāns uzdos izbeigt Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgumu
(Pievienota 8. un 9.rindkopa, kā arī pēdējās četras rindkopas.) Rīga, 30.janv., LETA. Kultūras ministra pienākumu izpildītājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) uzdos Kultūras ministrijas valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai nodrošināt valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" un SIA "AB. SZK" noslēgtā līguma izbeigšanu, ievērojot visus tiesiskos un finanšu aspektus, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa. Zalāns uzdevis Kultūras ministrijas atbildīgajām amatpersonām nākamnedēļ tikties ar SIA "AB. SZK" pārstāvjiem, lai vienotos par 2008.gada 30.decembrī noslēgtā līguma par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi izbeigšanu. "Laikā, kad nav skaidrs koncertzāles būvniecības projekta finansēšanas grafiks un sabiedrībā, tai skaitā politiķu vidū, nav viennozīmīga atbalsta projekta īstenošanai, uzskatu, ka nebūtu lietderīgi turpināt tērēt valsts līdzekļus būvprojekta izstrādei," uzsver ministrs Zalāns. Vienlaikus Zalāns norāda, ka atbalsta nepieciešamību pēc mūsdienīgas koncertzāles Rīgā. "Nav normāli, ka Latvijā nav koncertzāles, kur mūsdienu prasībām atbilstošā akustikā simfoniskā orķestra koncertus varētu sniegt pasaulslaveni diriģenti un mūziķi." Zalāns pilnībā atbalsta starptautiskās žūrijas izvēli par labu arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" projektam un uzskata, ka tas būs jāīsteno tad, kad Latvijā atsāksies ekonomiskā augšupeja. Lai gan Kultūras ministrija jau vairākus gadus ir skaidrojusi koncertzāles nepieciešamību, Zalāns atzīst, ka būtu vēl jārīko diskusijas sabiedrībā, ar mūziķiem un mūzikas dzīves organizētājiem, tāpat būtu nepieciešams saņemt profesionālu būvniecības organizāciju atzinumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu un salīdzinājumu ar līdzīgu objektu izmaksām citur pasaulē. Apsverams ir arī jautājums par profesionālās mūzikas vides cilvēku daudz ciešāku iesaistīšanu Rīgas koncertzāles projekta virzīšanā. Paralēli skaidrojošam darbam svarīgi ir politiķu vidū panākt vienošanos par koncertzāles būvniecības finansēšanas avotiem un grafiku. "Tikai tad, kad būs sabiedrības atbalsts koncertzāles būvniecībai un panākta vienošanās par finanšu jautājumiem, mēs varēsim virzīties uz priekšu tālāk un īstenot Latvijas kultūras dzīvei nozīmīgo projektu," norāda ministrs. Arī Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), atbildot uz Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātu jautājumiem, uzsvēra, ka ne tikai šogad, bet arī 2010 un 2011.gadā, visticamāk, valsts budžetā nebūs naudas koncertzāles projekta realizācijai. Zalāna lēmumu atzinīgi vērtē arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kurš jau iepriekš, pildot kultūras ministra pienākumus, bija paudis viedokli, ka šāda līguma slēgšana ir bijusi šī brīža ekonomiskajai situācijai neatbilstoša un tā teksts ir juridiski apšaubāms. Kā aģentūru LETA informēja Bērziņa preses sekretāre Inga Saleniece, tieslietu ministrs šī brīža sarežģītajos ekonomiskajos apstākļus šāda līguma slēgšanu uzskata par bezatbildīgu. "Lai arī koncertzāles būvniecība ir iekļauta valdības rīcības plānā, tomēr jāapzinās, ka šobrīd valstī ir citas prioritātes. Brīdī, kad samazinām algas skolotājiem, ārstiem, tieslietu sektorā strādājošiem un no darba atbrīvojam cilvēkus, koncertzāles būvniecība nevar būt pirmās nepieciešamības projekts," norādījis Bērziņš. LETA jau ziņoja, ka valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" (J3B) pērnā gada 30.decembrī noslēdza līgumu ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums izmaksās 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Līgumā ar "AB.SZK" noteikts, ka būvprojekta izstrāde tiek apmaksāta tikai par faktiski paveiktiem darbiem pēc progresa ziņojuma saņemšanas un apstiprināšanas. Avansa maksājums līgumā nav paredzēts. Kamēr nav noteikts līguma izpildes sākuma datums un sākta būvprojektēšana, tikmēr nekādi maksājumi netiek veikti, apgalvoja J3B pārstāve. Līguma slēgšana par Rīgas akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādi ir amorāla un grauj uzticību paziņojumiem par taupību, 7.janvārī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani (LPP/LC) sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Zatlers norādīja, ka nepieciešams vērtēt personu atbildību, kas šajā procesā bija iesaistītas, un šādu solījumu viņš saņēmis arī no premjera. Koncertzāles projekta realizēšanai jau 2005.gadā tika iztērēti 86 205 lati, no šīs summas 1012 lati samaksāti par inženiertopogrāfiju, 42 055 lati - par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu, 3186 lati - par skiču konkursa nolikuma transporta sadaļas un grafiskā materiāla sagatavošanu, 38 650 lati - skiču konkursa nolikuma sagatavošanas konsultantam, bet 1302 lati norādīti kā citi izdevumi. 2006.gadā Rīgas koncertzāles projektam izlietoti 390 414 lati, no tiem ekspertu algošanai - 29 280 lati, ārvalstu komandējumiem - 13 068 lati, skiču konkursa balvām un reprezentācijas izdevumiem - 227 147 lati, juridiskajiem pakalpojumiem - 7000 latu, arhitektu vizītēm Rīgā un konkursa žūrijas komisijas darbībai - 22 406 lati, par konsultācijām koncertzāles projektēšanas konkursa nolikuma sagatavošanai samaksāti 22 203 lati, par sabiedriskajām attiecībām - 25 095 lati, par AB dambja apsaimniekošanu - 9818 lati, bet par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu - 28 037 lati. 2006.gada 20.decembrī valsts aģentūra J3B parakstīja līgumu ar Dānijas kompāniju "Cowi AS" par eksperta konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, līguma summa ir 247 754 lati. "Cowi AS" bija vienīgā firma, kas pieteicās konkursam. Šīs kompānijas tehnisko un finanšu piedāvājumu detalizēti izvērtēja sertificēts būvinženieris Guntars Liepiņš, savukārt iepirkumu komisija Dānijas kompānijas sākotnēji piedāvāto līguma summu samazināja par 31 436 latiem. Izraudzītais konsultants sniegs J3B konsultācijas uz AB dambja iecerētās akustiskās koncertzāles pirmsprojekta stadijā, skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto darba rasējumu un iepirkuma procedūras dokumentu izvērtēšanai.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.