abc.lv skaitļos

Lietotāji online89
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
papildināta - Latvijas Būvnieku asociācija aicina Saeimu pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno Būvniecības likumu pašreizējā redakcijā : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

papildināta - Latvijas Būvnieku asociācija aicina Saeimu pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno Būvniecības likumu pašreizējā redakcijā

papildināta - Latvijas Būvnieku asociācija aicina Saeimu pēc iespējas ātrāk pieņemt jauno Būvniecības likumu pašreizējā redakcijā
(Papildināta 2.rindkopa.) Rīga, 16.jūn., NOZARE.LV. Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) valdes sēdē apspriedusi Ministru kabinetā atbalstīto Būvniecības likuma projektu un izsaka savu atbalstu tam, aicinot Saeimai to pēc iespējas ātrāk pieņemt pašreizējā redakcijā, teikts LBA prezidenta Viktora Puriņa vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedram Ventam Armandam Krauklim (TP). Iepriekš bija plānots, ka 17.jūnijā Saeimas Tautsaimniecības komisijā tiks izskatīts jaunais Būvniecības likums. Tomēr jautājuma izskatīšana no komisijas rītdienas sēdes darba kārtības izslēgta. Vēstulē norādīts, ka jaunais Būvniecības likums samazinās birokrātiskos šķēršļus būvniecībā un saīsinās būvprojektu realizācijas ilgumu. Līdz ar to Latvija būs pievilcīga investoriem, tiks veicināta ekonomikas atveseļošanās. LBA atzinīgi novērtē jaunajā likumprojektā ietverto banku vai apdrošināšanas kompāniju garantiju nepieciešamību, kas darbosies kā būvinženieru atbildības garants būvju kvalitātei un drošībai. "Tomēr būvniecības nozarē uzvirmojušas plašas diskusijas par un pret būvniecības likumprojektu. Visam pamatā ir strīds par būvinženieru sertificēšanu vai nesertificēšanu. Strīda rezultātā ir izveidojušās divas pretēja viedokļa nometnes - fizisku personu apvienojošās sabiedriskās organizācijas, kuras ir šo sertifikātu izsniedzējas, un juridiskas personas (būvfirmas) apvienojošās sabiedriskās organizācijas, kuras pašlaik pastāvošajā sevi neattaisnojošā sertifikācijas sistēmā saredz tikai būtisku traucējumu uzņēmējdarbības veikšanai. Praktiski likuma izstrāde ar dažādiem, bieži vien maldinošiem un nekorektiem paņēmieniem tiek bremzēta no dažādu sertificējošo sabiedrisko organizāciju puses savtīgu nolūku dēļ," teikts Puriņa vēstulē Krauklim. Līdz ar krīzes iestāšanos Latvijas būvniekiem pieaug interese par ārvalstu tirgiem un ir svarīgi, lai pakalpojumu sniegšanas nosacījumi Latvijas būvinženieriem un būvfirmām, kas patlaban ir augstāki nekā kaimiņvalstīs, nebūtu par šķērsli pieejai citu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, teikts vēstulē. Vienlaikus LBA atzīst, ka minimālo prasību noteikšana būvniecības speciālistiem ir pamatota, taču prasībām jābūt lietderīgām, samērīgām un harmonizētām ar citu ES valstu nosacījumiem. LBA vairākkārt ir veikusi aptaujas savu biedru vidū un norāda, ka šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, taču arvien pieaug sertifikācijas pretinieku skaits, jo arvien vairāk argumentu norāda uz pastāvošās sistēmas nepilnībām. Starp nepilnībām tiek minēts - pie mums pastāvošā sistēma nosaka prasības lokālā (Latvijas) mērogā un nav harmonizēta ar prasībām citās ES valstīs; vairumā ES valstu nav ar likumu noteikta būvinženieru sertifikācija; pastāvošā būvnieku sertifikācija ir papildu šķērslis Latvijas speciālistu darbībai vienotajā ES darba tirgū; pastāvot sertifikācijas sistēmai, ir draudi jaunu izglītotu būvinženieru, kuru izglītošanai iztērēti valsts budžeta līdzekļi, aizplūšanai no Latvijas, jo papildus izglītību apliecinošam dokumentam kā pielaide darba tirgum jāsaņem sertifikāts. Tāpat kā nepilnības min to, ka speciālists iegūst sertifikātu nevis izglītībai atbilstošā jomā kā būvinženieris, bet kā šauras jomas speciālists, un šāda sistēma mazina Latvijas speciālistu konkurētspēju un neveicina pilnvērtīgu un plašu inženiera karjeras attīstību; LBA nav informācijas, ka citās valstīs būvinženieriem sertifikātus izsniegtu šaurai darbībai; nosacījums, kad katram būvniekam nepieciešams sertifikāts, degradē sertifikācijas kā kvalitātes apliecinājuma būtību, jo faktiski darbojas vairāk kā atļauja, nevis kvalitātes apliecinājums - par to liecina daudzās sūdzības par būvniecības kvalitāti, turklāt ļoti nozīmīgos būvobjektos. Ir radīta sistēma, kad strādā sertifikāts (viens sertifikāts pat 38 būvfirmās), nevis būvinženieris. LBA, sekojot Latvijas valdības iniciatīvām administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem, aicina mākslīgi nekavēt Latvijas būvfirmu iespēju ieiet citu ES valstu tirgos. Tādēļ asociācija iestājas par Latvijas lokālā mēroga prasību harmonizāciju ar citām ES valstīm. LBA ierosina līdzšinējo sertifikācijas sistēmu aizstāt ar Būvinženieru reģistru. Redzējums par iespējamo Būvinženieru reģistru iesniegts ekonomikas ministram. LBA prezidents aicina straujāk virzīt jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu tā patreizējā redakcijā (saglabājot normu, kas paredz aizstāt esošo būvinženieru sertifikāciju, kura sagādā nevajadzīgu laika un līdzekļu patēriņu, ar būvinženieru reģistru). "Saeimas Tautsaimniecības komisijā tiks izskatīts jaunais Būvniecības likums, kurā ietverta virkne mūsdienīgai Eiropas līmeņa biznesa domāšanai atbilstošu normu, taču diskusijas par mākslīgi uzskrūvēto sertificēšanu arvien pieaug. Šobrīd visās jomās tiek atcelti nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi un ierobežojumi. Būvniecības gadījumā daļa organizāciju, baidot sabiedrību ar nekontrolējamu būvniecību, tieši otrādi, pieprasa vairāk birokrātijas," norāda būvfirmas "Merks" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns. "Kāpēc? Ļoti vienkārši - sertifikātu piešķiršana un nereti arī to tālākā izmantošana ir bizness. Vieni pelna ar sertifikātu izsniegšanu, citi pelna, tālāk pārdodot iespēju izmantot šo sertifikātu konkrētā projektā. Ir organizācijas, kas pelna, piedāvājot iespēju uzņēmējiem un investoriem ātrāk pārvarēt birokrātiskos šķēršļus. Līdzšinējā sertifikācijas sistēmā apgrozās liela nauda, jo viena sertifikāta pagarināšana būvniecības speciālistam maksā vairāk nekā 100 latus. Tā ir vesela sistēma, kurā darbojas virkne cilvēku, kuru darba pievienotā vērtība ir līdzvērtīga nullei. Sistēma, kas sadārdzina būvniecības izmaksas Latvijā, bet gala beigās par to samaksā investori un pasūtītāji, arī valsts un nodokļu maksātāji."
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Turpinot iepriekš uzsākto izpēti par Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un Būves informācijas modelēšanas (BIM) risinājumu attīstību, SIA “BIM Solutions” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas nacionālo standartizācijas institūciju SIA “Latvijas standarts” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāk vērienīgu Latvijas būvniecības tirgus aptauju “BIM skaitīšana 2024”.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.