abc.lv skaitļos

Lietotāji online133
Aktīvie uzņēmumi25218
Nozares raksti1282
Ekspertu atbildes3041
Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija varētu izmaksāt 5 līdz 13 miljonus latu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija varētu izmaksāt 5 līdz 13 miljonus latu

06.09.2010 00:00
Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija varētu izmaksāt 5 līdz 13 miljonus latu
Rīga, 6.sept., LETA. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība varētu izmaksāt piecus līdz 13 miljonus latu, šādi izmaksu aprēķini veikti arhitektu iesniegtajos projektos starptautiskajā metu konkursā muzeja rekonstrukcijai. Kā norādīja Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC), arhitekti savos metos norādījuši ne vien vizuālos risinājumus, bet pievienojuši arī aptuvenos aprēķinus. Piedāvātajos metos projektēšanas izmaksas norādītas no 300 000 latu līdz 880 000 latu, bet būvniecības izmaksas - no pieciem līdz 13 miljoniem latu. Pēc Amerika domām, pašvaldībai šāda projekta realizācija būtu pa spēkam, jo nesen veikta vērienīgā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcija, kas pēc apjoma ir līdzīgs projekts. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc iepazīšanās ar arhitektu piedāvājumiem atzina, ka daži esot apspriešanas vērti. Domes priekšsēdētājs gan savu favorītu nenorādīja, atzīmējot, ka tā būtu iejaukšanās žūrijas darbā, kas pati spēšot profesionāli pieņemt lēmumu. Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe arī nevēlējās norādīt savu favorītu, vien piebilstot, ka, visticamāk, priekšroka varētu tikt dota projektiem, kuros lielāka nozīme pievērsta aiz muzeja ēkas esošā parka attīstīšanai. Dripe arī atzina, ka dažos projektos izrādīta vēlēšanās ieviest ko jaunu, bet citu izturējušies toleranti pret vēsturiskajām vērtībām. Kāda projekta autori nedaudz pajokojušies, savukārt cita redzējumu "nepārdzīvotu" mūsu pieminekļu sargi. Projekti esot ar aktīvākiem un pasīvākiem apjomiem, bet kāds pat "iebraucis" citā teritorijā, tādēļ nez vai būšot realizējams. Kā ziņots, par starptautisko metu konkursu Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijai izrādīta ļoti liela arhitektu interese. Pagājušajā nedēļā noslēdzās konkursa piedāvājumu pieņemšana. Kopš konkursa izsludināšanas šā gada pavasarī konkursa nolikumu izņēma 163 pretendenti, bet žūrijas vērtējumam iesniegti 28 arhitektu darbi. Visi meti iesniegti ar anonīmām devīzēm, kas nozīmē, ka žūrijas komisijai, vērtējot darbus, to autori nebūs zināmi. Iesniegto metu vērtēšana, darba otrajā nedēļā pieaicinot arī ārvalstu ekspertus - starptautiski atzītus arhitektus un vairāku Eiropas muzeju vadītājus, ilgs divas nedēļas. Lēmums par uzvarētāju metu konkursā žūrijas komisijas atklātā sēdē tiks paziņots 23.septembrī plkst.10. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Dripe, bet viņa vietnieki - Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC). Komisijā vēl darbojas dažādi speciālisti. Žūrijai tiks piesaistīti arī ārvalstu eksperti, tostarp triju valstu muzeju direktori. "Dome kā muzeja ēkas rekonstrukcijas pasūtītājs ir ieinteresēta, lai rekonstrukcija tiktu pabeigta līdz 2014.gada 1.martam, jo 2014.gadā Rīgai būs Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss," iepriekš arhitektu kolēģijas sēdē sacīja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Ar konkursa uzvarētāju tiks veikta sarunu procedūra, bet uzvarētājs būs jāzina uz pašvaldības nākamā gada budžeta sagatavošanas laiku oktobrī, skaidroja Burovs. Tad 2011.gadā varētu notikt projektēšana, bet 2012.gada 1.janvārī varētu izsludināt būvniecības konkursu. "Ja būvnieks būs zināms 2012.gada pavasarī, tad divu gadu laikā rekonstrukciju varētu pabeigt - to pierāda līdzšinējo nozīmīgo kultūras objektu rekonstrukcijas gaita Rīgā," piebilda Burovs. LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē domes deputāti konkursa rīkošanai no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķīra 65 000 latu. Muzeja rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā. 2007.gada pirmajā pusē pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu. Darba uzdevums bija, pamatojoties uz pasaules un vietējās pieredzes piemēriem, izpētīt ēkas iespējamo rekonstrukciju un, izvērtējot apkārtējās teritorijas pilsētbūvniecisko aspektu, sagatavot rakstveida atzinumu par Rīgas pilsētai izdevīgāko un efektīvāko iepirkuma procedūru projektētāja izvēlei. Pētījuma rezultātā tika sagatavots atzinums par iespēju veikt muzeja ēkas rekonstrukciju-paplašināšanu un to organizēt atklāta, starptautiska konkursa veidā. Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem. Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs. Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā nav ventilācijas - vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi ir fiziski un morāli novecojuši un neekonomiski. Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā. Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm. Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, tādējādi saglabājot ēku nākamajām paaudzēm. Ēkas rekonstrukcijā jāparedz jaunu telpu izbūve ēkas bēniņu daļā, kā arī jārod iespēja ēkas paplašināšanai. Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.