Aptauja: 61% iedzīvotāju uzskata, ka enerģētikas galaproduktu cenas pēdējā gadā paaugstinājušās
Gandrīz divas trešdaļas jeb 61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā, ka pēdējā gada laikā enerģētikas galaproduktu cenas ir paaugstinājušās, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.
To, ka cenas nav mainījušās, atzīmēja 23%, bet to, ka tās ir samazinājušās, - 7%.
Izvērtējot, kura enerģētikas galaprodukta sadārdzināšanās iedzīvotājus uztrauc visvairāk, 39% aptaujāto minēja elektrību, 28% - apkuri, bet 18% - degvielu. Tikmēr citu enerģētikas gala produktu sadārdzināšanās aptaujātos uztrauc mazāk - par gāzes sadārdzināšanos satraucas 6%, par siltā ūdens cenu kāpumu - 4%.
Šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, aptaujātie biežāk pauduši satraukumu par elektrības sadārdzināšanos - 2008.gadā par to bažījās 27%, bet šogad - 39%. Savukārt par degvielas sadārdzināšanos bažas paustas retāk - 2008.gadā par to satraucās 25%, šogad - 18%. Par gāzes sadārdzināšanos 2008.gadā bažījās 9%, šogad - 6%.
Komentējot minētos datus, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) atzīst, ka cilvēkus Latvijā uztrauc enerģētikas resursu, it īpaši elektrības augstās cenas. Viņaprāt, lai tās kļūtu zemākas, der tikai viena recepte - konkurence. Latvijai tas nozīmētu atbrīvošanos no gāzes monopola un savienojumu jeb infrastruktūras attīstīšanu ar Eiropas Savienību. Kariņš pozitīvi vērtē, ka Latvija varēs piekļūt Skandināvijā ražotajai elektrībai, jo ir pabeigts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums "NordBalt", kas Latvijas mājsaimniecībām nodrošinās lētāku elektroenerģiju.
"DNB bankas" valdes loceklis Lauris Macijevskis vērtē, ka šis ir ļoti dinamisks laiks enerģētikas nozarē Latvijā, jo vienlaikus notiek vairāki svarīgi procesi - Ekonomikas ministrija sākusi darbu pie jauna regulējuma atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, ko plānots izstrādāt un ieviest līdz 2020.gada 1.janvārim, tiek veikti priekšdarbi dabasgāzes tirgus liberalizācijai, kā arī pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu. Tāpat patlaban vērojams būtisks fosilo energoresursu cenu kritums - kā naftas produktiem, tā dabasgāzei. Macijevskis domā, ka jaunu starpsavienojumu izveide veicinās elektroenerģijas cenu samazinājumu Latvijā un Lietuvā.
Minot galvenās ar enerģiju saistītās problēmas Latvijā, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši enerģijas galaproduktu cenas (80%). Retāk, bet pietiekami bieži aptaujātie minējuši arī atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (45%) un enerģijas nelietderīgu izmantošanu, netaupīšanu (36%). Citas atbildes aptaujātie minējuši retāk.
Šogad aptaujātie enerģētikas nozari Latvijā vērtējuši nedaudz kritiskāk nekā pirms astoņiem gadiem. 2016.gadā biežāk nekā pirms astoņiem gadiem par enerģētikas problēmām uzskatītas enerģijas galaproduktu cenas un atkarība no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs. Savukārt sagaidāmais elektroenerģijas deficīts 2016.gadā atzīmēts retāk.
Jautāti, kas pašreizējā situācijā būtu jādara Latvijai, lai risinātu ar enerģētiku saistītās problēmas, 54% aptaujāto uzskata, ka jāattīsta alternatīvie enerģijas ieguves avoti. Trešdaļa aptaujāto norādījusi, ka jāmeklē papildu naftas produktu piegādātāji, bet 28% domā, ka jāmeklē iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras. Tikmēr katrs piektais aptaujātais jeb 21% uzskata, ka jāveido vairāk mazo hidroelektrostaciju.
Šogad aptaujātie biežāk nekā pirms astoņiem gadiem norādījuši, ka jāmeklē iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras. Tikmēr 2008.gadā daudz biežāk nekā šogad atbalstīta ideja par jaunas atomelektrostacijas būvniecību sadarbībā ar citām Baltijas valstīm.
"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas veikta janvāra otrajā pusē. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
