Aptauja: Palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā cenšas samazināt atkritumu apjomu
Latvijā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 800 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem sašķiroti un pārstrādāti tiek nepilna puse. Lai arī atkritumu dalītās savākšanas iespējas ar katru gadu uzlabojas, būtiski veicināt paradumus ne tikai atkritumu šķirošanā, bet arī kopējā atkritumu apjoma samazināšanā. Kā liecina Latvijas Zaļā punkta pasūtījumā SKDS veiktās aptaujas* dati par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem, to iedzīvotāju skaits, kuri savā ikdienā cenšas samazināt atkritumu apjomu, divu gadu laikā palielinājies par astoņiem procentpunktiem un sasniedz jau 62%.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Jau vairāk nekā 20 gadus stāstam, mācām un rādām iedzīvotājiem, kā pareizi atbrīvoties no atkritumiem un tos šķirot, lai tie nonāktu pārstrādē nevis atkritumu poligonā. Šobrīd panākts, ka Latvijā atkritumus šķiro jau 79% sabiedrības. Salīdzinājumam – 2011.gadā to darīja tikai 35% iedzīvotāju. Tomēr ir jāsaprot, ka atkritumu šķirošana ir viens no pēdējiem posmiem atkritumu apritē. Būtiski veicināt arī paradumus atkritumu daudzuma samazināšanai. Tātad – izvērtēt to, cik daudz pērkam un vai tiešām viss, ko esam noskatījuši veikalā, patiešām ir nepieciešams. Vērts padomāt arī par to, cik konkrēto preci ilgi lietosim un ko ar to darīsim vēlāk, kad mums pašiem tā vairs nebūs vajadzīga.”
Vērtējot personīgos paradumus, lielākoties iedzīvotāji aptaujā norādījuši, ka sev nevajadzīgās lietas ziedo citiem (47%). 36% no visiem respondentiem izvairās no neplānotiem pirkumiem un teju trešdaļa lieto vairākkārt lietojamus traukus vai iepirkumu maisiņus. Retāk iedzīvotāji izvēlas nevajadzīgās lietas pārveidot par ko jaunu un izmantot citiem mērķiem – to dara 16% aptaujāto. Tikpat daudz (16%) aptaujāto nevajadzīgās lietas pārdod tālāk.
Kā liecina aptaujas dati, jau šobrīd 42% sabiedrības pievērš uzmanību preces iepakojuma apjomam. Vēl 2020.gadā tas svarīgi šķita 36% aptaujāto. 32% respondentu seko līdzi arī tam, vai iepakojums ir pārstrādājams, kamēr 2020.gadā tam uzmanību pievērsa tikai 25% iedzīvotāju. Tas parāda, ka sabiedrība kļūst izglītotāka savās izvēlēs, arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgākam iepakojumam, tādējādi mazinot tā nonākšanu atkritumu poligonos.
“Pozitīvi , ka cilvēki, neatkarīgi no vecuma, pieredzes un citiem aspektiem, apzinās veidus, kā paildzināt dažādām precēm kalpošanas mūžu. Lai parādītu ērtākos virzienus atkritumu apjoma samazināšanai, Latvijas Zaļais punkts tos apkopojis vienkāršos 5P principos – “pateikt “nē”” nevajadzīgiem pirkumiem, “pārskatīt” un izvēlēties videi draudzīgāko”, “pielietot vēlreiz”, ja vien tas iespējams, “pārveidot” par ko jaunu un noderīgu un tikai nobeigumā – “Pārstrādāt”, pirms tam atbildīgi sašķirojot. Iedzīvinot šos principus ikdienā, pavisam drīz atkritumu kļūst manāmi mazāk, par ko, visticamāk, liecinās arī zemāki izdevumi par atkritumu apsaimniekošanu.,” skaidro K.Zakulis.
Visbiežāk atkritumu apjomu cenšas samazināt iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (65%), kā arī vecuma posmos no 35 līdz 44 un 55 līdz 63 gadiem (abās kategorijās 64%). Vērtējot dažādas vecumu grupas, vislielākais kāpums - no 40% uz 57% - divu gadu laikā starp aptaujātajiem, kuri tiecas radīt mazāk atkritumu, vērojams vecuma posmā no 18-24 gadiem. Būtisks aktivitātes kāpums vērojams arī vecuma posmā no 35 līdz 44 gadiem – no 49% 2020.gadā līdz 64% šobrīd.
*Aptauju 2022.gada nogalē īstenoja “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”, tiešajās intervijās aptaujājot 1000 respondentus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
