Arhitekts: Rīgas Doma tornis ir jānostiprina, ilgāk vilcināties nedrīkst
Pašlaik turpinās projektu atlase, un lēmuma par finansējuma piešķiršanu vēl nav. "Esošais torņa tehniskais stāvoklis ne vien nespēj nest zvanu slodzi, bet arī neprognozējamas ārējās ietekmes, piemēram, spēcīgas vētras virs 30-35 metriem sekundē var neatgriezeniski to deformēt. Tādēļ tornis ir jānostiprina neatkarīgi no tā - saņemsim ES finansējumu vai nē," uzsvēra Pujāts.
Projektētāji pauž atzinību, ka pēc ilgām diskusijām ar VKPAI tomēr ir izdevies rast visām pusēm pieņemamu risinājumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodiku, un tehniskais projekts ir saskaņots.
Pirms projekta izstrādes, izpētot torņa konstrukcijas, kopumā apsekojot aptuveni 1200 visdažādāko vienību, tika konstatēts, ka tās ir vairāk izpuvušas un ķirmju saēstas, nekā sākotnēji uzskatīts. Tāpat tornis turpina grimt, veicot torņa digitālo uzmērījumu un fiziskā stāvokļa novērtējumu, atklājās, ka tornis sasvēries par 62 centimetriem, nevis par 38 centimetriem, kā tas bija pieņemts pēc 20 gadu laikā veiktajiem aprēķiniem.
"Jāņem vērā, ka pilnīgu torņa tehniskā stāvokļa ainu iegūsim tikai būvniecības priekšizpētes laikā, kad būs uzliktas sastatnes un varēs piekļūt virknei mezglu, kuri patlaban ir nosegti ar skārdu un koka klāju. Tagad jāveic turpmākie rekonstrukcijas posmi - jāatrod būvdarbu veicējs, jāizpilda būvprojektēšanas nākamais solis - jāizstrādā un jāsaskaņo ar VKPAI objekta būvniecības detaļrasējums," teica Pujāts.
Pēc arhitekta teiktā, šim projektam ir vairāki izaicinājumi. Pirmkārt, atbilstoša finansējuma un darbu veicēja piesaiste, lai projekts tiktu īstenots kvalitatīvi un godprātīgi, otrkārt, tādu tehnoloģiju atrašana un izmantošana, kas nodrošinātu atjaunotā torņa ilgtspējību.
Jau vēstīts, ka pilnsabiedrības "BKB un Būvprojektu vadība", kurā apvienojušies trīs uzņēmumi - SIA "Būvinženieru konsultāciju birojs", SIA "Arhetips" un SIA "Veldrums un Partneri" -, izstrādāto Rīgas Doma torņa atjaunošanas tehnisko projektu aptuveni pēc piecu mēnešu izskatīšanas augusta vidū saskaņoja VKPAI. Pašlaik projekts ir pieteikts Kultūras ministrijā ES līdzfinansējuma saņemšanai aktivitātē "Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglābšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā".
Visiem iepriekš minētajiem uzņēmumiem ir plaša pieredze visdažādāko objektu, tostarp arī vēsturisko, projektu izstrādē. Piemēram, SIA "Būvinženieru konsultāciju birojs" izstrādājis un vadījis Biržas ēkas un biroju un daudzdzīvokļu ēkas Rūdolfa Blaumaņa ielā 10 rekonstrukciju, Rātsnama un viesnīcas "Europa Royale" jeb Benjamiņu nama atjaunošanu.
Starp arhitektu biroja "Arhetips" lielākajiem objektiem var minēt VAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras" administratīvās ēkas rekonstrukciju un interjera izveidi, Latvijas vēstniecības ēkas Briselē rekonstrukciju un SIA "Lattelecom" administratīvo telpu renovāciju.
"Veldrums un Partneri" ir strādājuši pie tādiem vēsturiskiem objektiem kā dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Grēcinieku ielā 4 un biroju ēkas rekonstrukcija Smilšu ielā 3.
Savukārt arhitekta Pujāta pieredze ir veidojusies teju 30 gadu garumā un viņa kontā ir vairāk nekā 470 objektu - restaurētas un atjaunotas ēkas un jaunbūves, tostarp viņa gādībā jaunu elpu ieguvušas vairāk nekā 24 koka ēkas.
Jau ziņots, ka Rīgas Doma draudzes paspārnē izveidotajai SIA "Rīgas Doma pārvalde" tehniskais projekts izmaksāja 172 360 latu, bet jaunas dokumentācijas izstrādei vairs nebija ne naudas, ne laika, tāpēc baznīcas pārstāvjiem nācās meklēt kompromisu, lai panāktu, ka VKPAI apstiprina esošo. Saskaņojums ir viens no nosacījumiem, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam, uz ko liktas galvenās cerības torņa nostiprināšanai un restaurēšanai.
Pēc piecu mēnešu diskusijām ar otro piegājienu 9.augustā VKPAI laboto tehnisko projektu tomēr saskaņoja, izvirzot Rīgas Doma pārstāvjiem vairākus nosacījumus. Pirmkārt, visas darbības, kas tornī tiks veiktas, detalizēti jāsaskaņo ar kultūrvēsturiskā mantojuma sargātājiem, otrkārt - pilnībā jāsaglabā torņa autentiskās konstrukcijas, neizzāģējot pat ķirmju saēstās vietas. Pēdējais nosacījums paredz, ka iecerētajiem metāla balstiem jābūt ne vien funkcionāliem, bet arī dizainiski atbilstošiem, un tie nedrīkst aizklāt vēsturiskās konstrukcijas.
Kopš 2005.gada, kad Doma baznīca un klostera ansamblis no valsts pārgāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā, vēsturiskā celtne piedzīvojusi fasāžu un vidusjoma koka konstrukciju restaurāciju, kā arī jumta vara lokšņu ieseguma nomaiņu. Šiem darbiem kopumā tika piešķirti četri miljoni latu, no kuriem pusi finansēja Rīgas dome, otru pusi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Savu kārtu tikmēr pacietīgi gaidīja baznīcas tornis, kas ir avārijas stāvoklī - vairāk nekā 500 gadu senās koka konstrukcijas apsēduši ķirmji, un tās sākušas trūdēt, turklāt celtne sasvērusies par pusmetru. Rekonstrukcijai būs vajadzīgi aptuveni četri miljoni latu, 85% no tiem varētu finansēt ES.
Pēc torņa atjaunošanas un kopumā astoņu zvanu iekāršanas tajā draudze plāno pievērsties baznīcas atjaunošanas dārgākajam posmam - mūra pamatu stiprināšanai, bet pagaidām tas esot vien ieceres līmenī, jo vēl jāveic izpēte.
Tikmēr notiek triju Doma klostera ansambļa telpu - kapitulzāles, sakristejas un baptistērija - restaurācija, pēc kuras beigām kapitulzāli atvērs publiskai apskatei.
Rīga, 9.sept., NOZARE.LV.
Foto: Edijs Pālens/ LETA
