Asociācija: Latvijā nekustamo īpašumu projektu saskaņošanai ir vajadzīgs desmit reižu ilgāks laiks nekā Lietuvā

Lielā birokrātija Latvijas nekustamo īpašumu jomā samazina Rīgas konkurētspēju jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, būvniecības portālu abc.lv informēja Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

"Lietuvā jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanai atbildīgajās institūcijās ir izveidots moderns modelis, kas ļauj attīstītājam veikt saskaņošanu mēneša laikā. Salīdzinājumam Latvijā saskaņošana no projekta iesniegšanas brīža var ievilkties no četriem mēnešiem līdz pat pusotram gadam. Nesakārtotība šajā jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nekonkurētspēju jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīcijas gadā," atzīst jaunizveidotās NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Alianse norāda, ka jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanā Latvijai vajadzētu tiekties uz Lietuvas modeli, sākot jau ar elektroniskās vides izveidi, kas ļauj attīstītājam iesniegt projektu elektroniski un pēc tam ērti un operatīvi komunicēt ar visām atbildīgajām institūcijām un iespēju redzēt, kā virzās saskaņošanas process.

"Latvijā projektu saskaņošanas process neatbilst mūsdienīgai pieejai, bet gan gandrīz akmens laikmetam, ja salīdzinam citas ES valstis. Komunikācija starp institūcijām un arī ar attīstītāju ir birokrātiska un sarežģīta, kas arī būtiski paildzina saskaņošanas procesu. Latvijā attīstītājs klātienē iesniedz katrai no saskaņošanā iesaistītajām institūcijām tehniskā projekta "grāmatu", un institūcijas pat savā starpā nekomunicē saskaņošanas procesā. Lietuvā izveidotais mūsdienīgais modelis nodrošina saskaņošanas operativitāti – dokumentācija pašvaldībā tiek iesniegta elektroniski vienā vietā, un tā automātiski tiek reģistrēta visās iesaistītajās institūcijās. Turklāt visas piezīmes no katras struktūrvienības ir redzama digitālajā vidē, un attīstītājs var ērti sekot līdzi saskaņošanas procesam, operatīvi veikt izmaiņas un iesniegt papildu dokumentāciju. Latvijā operativitāti un ērtumu nomaina gara sarakste ar pasta starpniecību, kurā katrs lēmums tiek noformēts kā administratīvais akts, ievērojot normatīvajos aktos paredzētās 30 dienas un dažreiz pat formāli pagarinot atbilžu sniegšanas laiku līdz 4 mēnešiem."

Lietuvā atšķirīga ir arī pieeja darbā ar attīstītāju, maksimāli vienkāršojot saskaņošanas procesu. Piemēram, pie projekta, kas neatbilst pilsētas Teritorijas plānojumam, iesniegšanas tam nebūt nav vienmēr jāizstrādā detālplānojums, bet galvenais pilsētas arhitekts izstrādā nosacījumus attīstītājam. "Arī administratīvā procesa pārsūdzēšana un būvatļaujas apturēšana ir iespējama tikai tādos gadījumos, kad ir pārkāpts būvniecības regulējums vai pilsētas Teritoriālais plānojums, nevis kā Latvijā pēc "patīk" "nepatīk" principa, kad tuvējo māju kaimiņam nepatīk, ka blakus būs jauns projekts," stāsta Grīnvalds.

Birokrātiskās pieejas dēļ katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā. Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu izstrāde un saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta ieceres iesniegšanas brīža.

"Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu būvniecības projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt."

NNĪAA atgādina, ka jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielu investīciju ieguldīšanu valsts un pilsētas attīstībā. To lielākā daļa tiešā veidā tiek ieguldīta saistīto nozaru attīstīšanā un darba vietu nodrošināšanā, infrastruktūrā un nodokļos valstij, kas veicina valsts un pilsētas labklājību.

Jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. NNĪAA dibinātāji ir SIA "Dekarta Property", SIA "Domuss", "Hanner Group", SIA "Merks", AS "MCITY Holdings" ("Modern City"), SIA "NCC Housing", SIA "Ordo Group", SIA "Pillar Management", AS "Towers Construction Management" un "YIT Celtniecība". NNĪAA nodibināta šī gada augustā.

Foto: Stock.XCHNG

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Bīdāmo un veramo vārtu automātika, SIA "Consumo"

triszaru

Trīszaru turniketi tiek lietoti sporta, atpūtas un kopienas centros, skolās, universitātēs un koledžās, veikalos, biroju un administratīvajās ēkās, rūpniecības vietās, ostās un ostu ēkās ieejas un izejas kontrolei.