Bruģis privātmājā: Kā sagatavot un ieklāt?

Ja savas privātmājas pagalmam meklē segumu, kas būtu stingrs, izturīgs, viegli kopjams un estētisks, tad bruģis ir īstā izvēle. Slapjā laikā tas pasargās pagalmu no peļķēm, bet sausā – no putēšanas, turklāt bruģakmeņus iespējams izkārtot dažādos glītos rakstos un mozaīkās. Bruģa ieklāšana pagalmā izmaksā lētāk nekā asfaltēšana, un tā arī nav tik sarežģīta, kā varētu likties.

Bruģa veidi

Senākais un izturīgākais bruģakmeņu veids ir zāģēts vai šķelts akmens. Granīta vai laukakmens bruģis kalpos teju mūžīgi, taču tas ir dārgs. Vizuāli pievilcīgs un izturīgs risinājums ir arī māla klinkera bruģis, taču demokrātiskās cenas dēļ vispopulārākais ir tieši betona bruģis. Lieti vai presēti betona bruģakmeņi ir pieejami visdažādākajās krāsās, formās un biezumā. Standarta betona bruģakmeņu biezums variē no pieciem līdz 15 centimetriem. Tas, kādu izvēlēties, galvenokārt ir atkarīgs no paredzētās seguma noslodzes. Privātmājas pagalmā, kurā nav plānots iebraukt ar smago tehniku, parasti pietiek ar sešus centimetrus biezu bruģi, taču pie garāžas ieteicams klāt septiņus līdz astoņus centimetrus biezu bruģi. Ja paredzēts regulāri piebraukt ar smagāku transportu, tad vajadzēs arī biezāku bruģi.

Plānošana

Lai varētu aprēķināt, cik bruģa nepieciešams, jāsāk ar plānošanu. Vispirms jāuzzīmē (piemēram, uz milimetru papīra) pagalma plāns ar iecerēto laukumu un celiņiem, tad jāizvēlas bruģakmeņu veids un raksts un tas jāiezīmē. Vadoties no šī plāna, var aprēķināt vajadzīgo bruģakmeņu daudzumu. Ja raksts ir vienkāršs un plānotie celiņi nav pārāk līkumaini, tad aprēķinātajam daudzumam pietiks rezervē pierēķināt vēl divus līdz trīs procentus. Jāņem vērā, ka parasti bruģi pārdod pilnās paletēs, tādēļ gribētais bruģa daudzums tāpat būs jānoapaļo uz augšu. 

Ja esi nolēmis veidot rakstu ar krāsainiem bruģakmeņiem, iekrāso tos arī plānā, lai redzētu, kā tava iecere izskatīsies dzīvē. Vari izvēlēties vienkāršu, klasisku bruģa rakstu, bet vari izdomāt arī kaut ko pavisam oriģinālu, jo bruģis ļauj izpausties radoši.

Pamatnes sagatavošana

Bruģējot pareiza pamatnes sagatavošana ir puse no darba. Iesākumā ar mietiņiem un auklām iezīmē izbruģējamo platību un tās līmeni. Lai uz bruģa nekrātos ūdens, bruģējamajam laukumam jābūt ar vismaz vienu procentu lielu kritumu – tas ir, vienu metru garam posmam viens gals būs par centimetru augstāk nekā otrs. Augstākajam – nulles punktam – jāatrodas pie mājas sliekšņa.

Kad veikti vajadzīgie mērījumi, iezīmētajā teritorijā norok visu melnzemi vai mālu, lai pasargātu bruģi no izkustēšanās. Ja 30 centimetru dziļumā vēl atrodams māls, tad to norok līdz sasalšanas robežai. Ja pagalms atrodas zemā vai mitrā vietā, pirms bruģa ieklāšanas zemē ierīko drenāžas sistēmu.

Izrakto padziļinājumu pieber ar smiltīm un noblietē, līdz var sākt veidot apmēram 30 centimetrus biezu zembruģa slāni jeb tā saucamo "pīrāgu". Uzber apmēram 20 centimetrus smalku šķembu un tās noblietē, tad ber skalotās smiltis un atkal noblietē. Ja nepieciešams, starp slāņiem ieklāj ģeotekstilu. Smilšu un šķembu noblietēšanai vislabāk izmantot vibroplati, kādu iespējams iznomāt daudzos celtniecības preču veikalos. "Pīrāga" sagatavošana mazliet atšķiras atkarībā no augsnes, mitruma un bruģim paredzētās slodzes.

Apmales

Lai pasargātu bruģi no horizontālās un vertikālās stiepšanās un pagarinātu tā mūžu, ieteicams uzlikt apmales. Parasti tās liek, pirms tiek bērtas šķembas, un iegremdē apmēram 10 centimetrus biezā betona pamatnē. Šai pamatnei jāatrodas vismaz divus centimetrus zem plānotā zālāja līmeņa. Ja pa bruģēto laukumu paredzēts pārvietoties automašīnām, apmales jānostiprina jau pamatīgāk. Lai neveidotos peļķes, apmalēm jābūt zemākā līmenī par pašu bruģi. Reizēm apmales neliek, taču tad bruģa robežas obligāti jānobetonē.

Bruģēšana

Bruģakmeņus liek ar rokām no vienas apmales līdz otrai. Ja nav apmaļu, bruģa malas iezīmē ar nostieptām auklām. Lai bruģakmeņu joslas izdotos taisnākas, var izmantot dēli vai nostieptu auklu. Uzmanīgi seko līdzi tam, lai bruģa virsma veidotos līdzena. Bruģakmeņu pozīciju pielabo, uzsitot pa tiem ar cirvi vai speciālu instrumentu. Kad bruģis ieklāts, to vēl noblietē ar vibroplati un spraugas starp bruģakmeņiem aizpilda, ieskalojot tajās smiltis. Liekās smiltis pēc tam noslauka.

Uzturēšana

Bruģis ir viegli kopjams segums, kura vienīgā prasība ir katru pavasari no jauna ieslaucīt spraugās smiltis, lai aizkavētu nezāļu iesēšanos. Ja tās tomēr ieaugušas, tad gan steidzīgi jāizravē. Betons labi uzsūc dažādas ķīmiskās vielas, tādēļ krāsas, lakas, bitumu un līdzīgus produktus labāk turēt no bruģa pa gabalu. Bruģis jāsargā arī no skrāpējumiem, tāpēc ziemā no tā nedrīkst skaldīt ledu ar cērtēm. Nekādā gadījumā nedrīkst bruģi arī kaisīt ar sāls maisījumu, jo tā šķīdums uzsūcas bruģakmeņos un tos bojā. Ja tomēr gadījies kāds mehānisks bojājums, bruģa remonts ir vienkāršs, jo iespējams nomainīt tikai defektīvos bruģakmeņus. Pareizi uzklāts un uzturēts betona bruģis kalpos 20 gadus un pat ilgāk!