Būvēt zaļi un efektīvi

Raugoties no aspekta piedāvājums-pieprasījums, būvniecības nozare ir sasniegusi zināmu piesātinājumu, kas izpaužas nozares apjomu kritumā. Objektīvi augošo izmaksu dēļ aizvien mazāk ir pasūtītāju, kas finansiāli spēj tās atļauties. Nozares speciālisti meklē ekonomiskus un ekoloģiskus būvniecības risinājumus, aizvien vairāk aizdomājoties arī par tādiem būves aspektiem kā enerģijas taupība un būves ilgtspējība. Tie, kas iedziļinājušies, saprot, ka mūsdienu būvniecības ieradumos daudz kas būtu jāmaina, atverot ceļu inovācijām, ekoloģiskai un sociāli atbildīgai būvniecībai. Latvija šai ziņā daudzas labas idejas varētu pārņemt no pieredzējušiem ārzemju kolēģiem. Taču Baltijas reģionam ar savu klimatu un ekosistēmu noteikti ir vajadzīgi savi – unikāli risinājumi. KOKSNE – GALVENAIS REĢENERATĪVAIS BŪVMATERIĀLS LATVIJĀ Tieši augstāk minēto apsvērumu rezultātā ir radīta jauna un eksperimentāla ēku ārējā norobežojošā konstrukcija – ārsienas sistēma ar nosaukumu SEBS (Sawdust Ecological Building Sistems). Konstrukcijas uzbūvi īsumā varētu raksturot šādi – ārsiena sastāv no netradicionāla kalibrēta koka karkasa, kas aizpildīts ar koksnes zāģskaidu monolītbetonu (turpmāk – skaidbetonu), kurš savukārt ieveidņots ar paliekošu speciālu kokskaidu plākšņu (turpmāk – fibrolīta) palīdzību. Galvenais jaunās būvniecības sistēmas uzdevums ir radīt tieši Latvijas apstākļiem domātu ekoloģisku, ekonomisku un ilgtspējīgu produktu, nevis pārņemt un adaptēt citu valstu pieredzi. Risinājums ir tehnoloģiski vienkāršs, ekonomisks un plaši pieejams, gluži kā "tautas automobilis", tas nevainojami atbilst fizikāli tehniskajiem un bioloģiskajiem parametriem un neatpaliek no labākajiem zināmajiem paraugiem. Nenoliedzami, ka industrijā kopumā ir radītas daudzas labas konstrukcijas, kas ir gan ekoloģiskas materiālu izvēles ziņā, gan var lepoties ar labām fizikāli tehniskām un siltumtehniskām īpašībām. Taču ekonomiski ekoloģiskais aspekts šodienas izpratnē izvirzījis jaunus kritērijus. Tradicionālās sīkbloku būvniecības sistēmas, kas ir tik populāras individuālajā būvniecībā, sadārdzinoties resursiem, vairs nav uzskatāmas par ekonomiskām. Tādēļ vēlos atgādināt par sen zināma būvniecības materiāla – skaidbetona lietojumu ēku celtniecībā, ietērpjot to jaunā un laikmetīgā tehnoloģijā. KAS IR ĀRSIENA KĀ KOMPOZĪTMATERIĀLS UN KĀPĒC JĀUZLABO SKAIDBETONS? Nav noslēpums, ka kompozītmateriāli savu īpašību un parametru dēļ stipri apsteidz to prototipus. Piemēram varam minēt to pašu plaši izmantoto celtniecības betonu. Zināms, ka ar metāla armatūru stiegrotam betonam ir laba spiedes un lieces, bet vāja stiepes stiprība. Nu jau ilgāku laiku būvniecības nozarē tiek lietoti dažādu fibru jeb šķiedru veidi gan no organiskā, gan neorganiskā materiāla (iestrādā betonā maisīšanas laikā, pievieno kā piedevu). Rezultātā betona kompozītmateriāls ar šķiedrām būtiski atšķiras no tradicionālā betona – uzlabojas virkne tā īpašību – nerodas plaisas cietēšanas procesā, tiek veicināta mikrostruktūras blīvēšanās, uzlabojas saķere, palielinās sala, triecienu un nodiluma izturība. Būvniecības sistēma SEBS piedāvā uzlabotu skaidbetonu jeb skaidbetonu ar kompozīta materiāliem. Sistēma apvieno kompozītmateriālā labi pazīstamus un pārbaudītus materiālus – skaidbetonu, apstrādātu kokmateriālu un fibrolītu. Ēkas norobežojošā ārsiena tiek uzbūvēta no koksnes un tā pārstrādes produktiem. Rezultātā minētā ārsiena ar minerālvielu apmetumu satur aptuveni 80% koksnes no visa apjoma. Tā atbilst ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem visplašākajā nozīmē, kā arī saskaņā ar LBN 002–01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" ir piemērota ziemas māju būvniecībai. Ielūkosimies konstrukcijas sastāvdaļu raksturojumā. Skaidbetons. Materiāls, ko celtnieki atceras no pagājušā gadsimta 50.–80. gadiem. Tajā laikā Latvijā tika uzbūvēts ne mazums individuālo ēku, kuru ārsienas veidotas no veidņota skaidbetona. Daudzas no tām ir pārbūvētas, citas – nē, bet vairums atrodas ekspluatācijā vēl šodien. Ja vien būvniecības vai lietošanas laikā nav pieļautas būtiskas kļūdas (neprecīzs betona sastāvs, nepietiekams materiāla biezums, apšūšana ar neelpojošiem materiāliem), skaidbetons saglabā spēju funkcionēt labi. Var teikt, ka materiāls ir izturējis laika pārbaudi – tas ir ekoloģisks, ugunsdrošs un ekonomisks arī šodien. Diemžēl skaidbetonam kā ārsienu materiālam ir arī savi mīnusi. Šķiet, tieši to dēļ jāatzīst, ka materiāls ir praktiski aizmirsts. Skaidbetonam ir samērā zema slodzes nestspēja. Materiāla īpatnības neļauj būvēt ēkas, augstākas par 1,5 stāviem. Tradicionāli veidņotā skaidbetona ārsienas izbūve ir darbietilpīga, tā saistīta ar veidņu vairākkārtīgu montāžu un demontāžu. Un visbeidzot – izbūvētās ārsienas virsma ir diezgan irdena un nenoturīga, tā grūti padodas gala apstrādei un apdarei. Izstrādājot jauno tehnoloģiju, visus šos aspektus autori ņēma vērā un eksperimentējot atrada, mūsuprāt, labāko risinājumu, kā esošos trūkumus uzlabot. Fibrolīts ir materiāls, kas pazīstams vismaz 50 gadus. Savos pirmsākumos to ražoja no koksnes liela izmēra skaidām (frakcija 3–5 cm), ko presēja kopā ar cementu. Iegūtās materiāla loksnes bija ar labām siltumtehniskām īpašībām, taču bezgala trauslas. Šodienas tehnoloģijas ļauj ražot fibrolītu no šaurām (2–3 mm) un ļoti garām (10–15 cm) ēveļskaidām, kas pēc to apstrādes ar cementu savstarpēji savijas, radot tā saucamo "koksnes vilnu". Pēc presēšanas un cementa sacietēšanas fibrolīts iegūst fantastisku slodzes nestspēju, saglabājot teicamas siltumtehniskās, akustiskās un citas īpašības. Tieši modernais fibrolīts izvēlēts par norobežojošo materiālu, ar kura palīdzību skaidbetons tiek ieveidņots. Fibrolīta loksnes funkcionē kā paliekošie veidņi, kas vienreiz tiek samontēti un paliek sienas konstrukcijā. Pats paņēmiens nav jauns, taču līdz šim celtniecībā tas nav izmantots. Iesaistot fibrolītu ārsienas konstrukcijā, būtiski tiek uzlabotas divas skaidbetona nepilnības. Pirmkārt, būvējot samazinās darbaspēka izmaksas, jo veidņi ir paliekoši, tos nav vairākkārt jādemontē. Otrkārt, tiek atrisināts arī apdares jautājums. Fibrolīts ir materiāls, kas gandrīz ideāli pakļaujas apdarei ar dažādiem apmetumiem, krāsošanai, pat tapešu līmēšanai. Fibrolītam bez problēmām var piestiprināt koka apdares paneļus, fibrolīta loksnes iespējams savstarpēji līmēt, urbt, frēzēt utt. Savukārt kalibrēta kokmateriāla izstrādājumi sienas konstrukcijā paredzēti diviem galvenajiem mērķiem. Ar kokmateriāla režģu palīdzību tiek samontētas un fiksētas paliekošās fibrolīta loksnes, pienaglojot tās pie režģiem ar rievotu, cinkotu enkurnaglu palīdzību. Konstrukcija iegūst telpisku formu un dažādu slodžu noturību. Bet svarīgākais ir tas, ka, pateicoties kokmateriāla režģiem, tiek uzlabots trešais skaidbetona trūkums – konstrukcijas nestspēja. Režģi sienas konstrukcijā ir izvietoti tā, lai uzņemtu gan pārsegumu, gan jumta konstrukciju slodzi, to vienmērīgi sadalot. Tādējādi kopējā konstrukcijas slodzes nestspēja būtiski palielinās, sasniedzot spiedes stiprību – 2,5~3 MPa, kas pieļauj pilnu 3-stāvu ēku būvniecību. Būvniecības sistēmas SEBS grafiskie zīmējumi:

Zīm. 1. Sienas konstrukcijas stūra (vai sienas lauzuma) vertikālais dēļu režģa pāris 3, kas sastāv no diviem kopā savienotiem VDR izstrādājumiem un montēts uz HD 2;{BREAK}

Zīm. 2. SEBS sienas konstrukcijas vertikālais griezums:{BREAK} A – sienas konstrukcijas platums, ko nosaka izgatavotie kokmateriāla režģi; 1 – fibrolīta loksne, standarta izmērs 260 x 60 x 5 cm; 2 – horizontālo dēļu izstrādājums(HD), stiprināts pie pamatiem; 3 – vertikālo dēļu režģis (VDR), stiprināts pie HD; 4 – pārseguma horizontālo dēļu režģi (HDR), kas savstarpēji savieno VDR; 6 – skaidbetons; 7 – starpstāvu koka sijas; 8 – savienojošās montāžas plates; 9 – jumta spāres; 10 – palīgmateriāls konstrukciju savstarpējai stiprināšanai; 11 – cinkotas enkurnaglas; 12 – dībeļnaglas HD stiprināšanai; 13 – kokskrūves HD un VDR sastiprināšanai; 14 – fibrolīta starplikas HDR izstrādājumā; 15 – hidroizolācija; 16 – pamati KO SNIEDZ JAUNĀ TEHNOLOĢIJA? Mikroklimats Neapšaubāmi, viens no lielākajiem jaunās sistēmas ieguvumiem ir labs iekštelpu mikroklimats. Gan būvniecības praktiķi, gan teorētiķi runā par vienu no galvenajām ārsienu konstrukcijas īpašībām – lēnu un kontrolētu gāzu un ūdens tvaiku difūziju ārsienā. Proti, ārsienai ir jāpiemīt tādām īpašībām, lai tā lēni, bet nepārtraukti uzsūktu iekštelpā radušos gāzu un ūdens tvaiku emulsiju un izvadītu to ārtelpā. Tikai šādā lēni elpojošā ēkā lietotājs neizjūt diskomfortu, ko citkārt pat nepamana vai nespēj nodefinēt. Grūti elpojošām ārsienu konstrukcijām ir viena kopīga iezīme – bez piespiedu ventilācijas vai vēdināšanas, atverot logus, gaiss telpās ir smacīgs un sastāvējies. Lietotājam rodas dabiska vēlme telpas bieži vēdināt, tādējādi zaudējot ļoti daudz siltumenerģijas. Turklāt šāda sienas konstrukcija ir pakļauta bioloģiskās infekcijas riskam, līdz ar to pastiprināta vēdināšana ir objektīva nepieciešamība. Grūti elpojošās ārsienu konstrukcijās, kā likums, veidojas kondensāts jeb tā sauktais rasas punkts. Kā tas notiek? Silts gaiss ūdens tvaiku veidā var uzņemt vairāk mitruma nekā auksts gaiss. Gaisa tvaikiem ejot cauri sienas konstrukcijai virzienā siltums–aukstums un atdziestot, relatīvais mitrums pieaug tik ilgi, kamēr sasniedz piesātinājuma līmeni un ūdens tvaiki sāk kondensēties. Tā veidojas rasas punkts. Izplatījies kļūdains uzskats, ka vienslāņa sienā – vietā, kur temperatūra ir 00C, veidojas kondensāts. Patiesībā kondensāts sienā veidojas tur, kur krustojas piesātināta un nepiesātināta ūdens tvaika līknes. Pietiekami ventilētā sienas konstrukcijā, piemēram, SEBS, šīs ūdens tvaika līknes nekrustojas, līdz ar to rasas punkts nerodas. Lietošanas komforts Vēsturiski tiek uzskatīts, ka veselīgu vidi ar dabisku mitruma režīmu vislabāk nodrošina koka guļbūve. Diemžēl gan kvalitatīvu izejmateriālu augsto izmaksu, gan normatīviem neatbilstošo siltuma zudumu dēļ šodien tā jāuzskata par ekskluzīvu risinājumu. Būvniecības sistēma SEBS ir saprātīgi pielāgota šim etalonam kā galveno sastāvdaļu, tā lietošanas komforta ziņā. Neapstrīdami, ka laba telpas komforta nodrošināšanā ir svarīgi, lai sienas iekšējās virsmas temperatūras svārstības būtu minimālas, ja ārējās temperatūras svārstības ir lielas. SEBS sienas konstrukcijai piemīt neliela siltumvadītspēja pie ļoti labas siltuma akumulācijas spējas jeb siltuma inerces. Tieši šīs īpašības nodrošina teicamu temperatūras stabilitāti telpās gan ļoti aukstā, gan karstā laikā. Tāpēc šādās ēkās vasaras karstajās dienās ir patīkams vēsums, bet aukstajās ziemas naktīs – omulīgs siltums. Milzīgā siltuma inerce, kas piemīt ārsienām, nodrošina sava veida akumulatora funkcijas. Piemēram, ziemā, atslēdzot apkuri, telpas vēl ilgu laiku ir siltas, jo masīvās un siltās ārsienas telpai atdod siltumu. Ekoloģisks, ekonomisks un reģeneratīvs sienas materiāls Ēkas norobežojošā ārsiena tiek uzbūvēta no koksnes un tās pārstrādes produktiem kalibrēta koksne – ap 5%, koksnes pārstrādes produkti – ap 75% no apjoma). Rezultātā norobežojošā ārsiena ar minerālvielu apmetumu satur aptuveni 80% koksnes. Kā zināms, koksne ir videi un cilvēkam draudzīgs materiāls, kas, nonākot vidē, nerada uz to pastiprinātu spiedienu, bet samērā ātri noārdās. Turklāt zāģskaidas un ēveļskaidas, no kurām pamatā sastāv skaidbetons, ir koksnes atkritumi – produkts, kas rodas koksnes pārstrādes rezultātā. Kokmateriālu pārstrāde Latvijā ir plaši attīstīta, līdz ar to transporta un materiāla izmaksas ir un būs vienas no lētākām celtniecības nozarē. Mūsu sadarbības pieredze ar kokzāģētavām liecina, ka daudzas nelielās zāģētavas Latvijā nav nodrošinātas ar zāģskaidu pārstrādes tehnoloģijām, tāpēc dažkārt zāģskaidas ir bez maksas un jāsedz tikai to transportēšanas izdevumi. Pēc mūsu aprēķiniem SEBS ārsienas viena kvadrātmetra izbūves izmaksas ir par 35–40% zemākas nekā tradicionālajām sīkbloku būvniecības sistēmām. Kaut arī norobežojošās ārsienas veido nelielu daļu no visām būves izmaksām, līdzekļu ekonomija tik un tā ir jūtama. Koksne ir reģeneratīvs materiāls, kas Latvijas apstākļos pietiekamā apjomā atjaunojas, nodrošinot stabilu ekosistēmu. Gudri saimniekojot, tādai sistēmai ir savas rezerves un apjomu izaugsmes potenciāls, kas ir garants būvniecības sistēmas ilgtspējībai. Autors: Didzis Grantskalns Latvijas Būvniecība 1. burtnīca

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

CSP: Martā rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0,7 %

2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms [1] pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,0 %, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē – pieaugums par 3,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 25,8 %.

Izstāsti Latvijai

Jaunais, unikālais Averto veikals Rīgā, Kleistu ielā 31: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Averto veikala plašais preču sortiments ietver dažādas preces, sākot no siltumnīcām un lecektīm līdz sporta precēm un dārza instrumentiem. Siltumnīcas un lecektis, kas palīdzēs jūsu augiem augt optimālos apstākļos - puķu podi un fito lampas.