Būvmateriālu ražotāju asociācija: OIK reformas grozījumi neilgi pēc tās stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis

Rīga, 28.febr., LETA. Grozījumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformā neilgi pēc tās stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis, pauda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka pēdējā laika diskusijas par izmaiņām OIK sistēmā ražojošo uzņēmumu vidū rada lielu satraukumu un nedrošību par nākotni.

"OIK reforma ir vairāku gadu darba rezultāts, un tās ir izmaiņas, ar kurām uzņēmumi ir rēķinājušies, plānojot savu darbību un attīstību, tāpēc OIK reformas grozījumi neilgi pēc to stāšanās spēkā būtu bezatbildīgs solis. Kamēr mēs Latvijā diskutējam, kā šādiem uzņēmumiem atvieglojumus atņemt, Igaunijas valdība rīkojas tieši pretēji: apzinoties rūpniecības uzņēmumu lomu valsts ekonomikas attīstībā, pagājušajā nedēļā valdība nolēma par 90% samazināt elektroenerģijas akcīzes nodokli energointensīvajiem uzņēmumiem," uzsvēra Jākobsons.

Viņš arī pauda, ka bez OIK reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" liktenis.

OIK diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem, teica Jākobsons, piebilstot, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas sākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bijis nesamērīgs.

"OIK būtībā ir nodoklis atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstam. Šīm subsīdijām vajadzīga konkrēta summa, kuras apmēru mēs nezinām, taču lielie uzņēmumi maksā lauvas tiesu OIK maksājumu. Vienam uzņēmumam tie ir pat vairāki miljoni gadā, kas ir milzīgs slogs. Piemēram, "Liepājas metalurgam" OIK maksājums gadā veidoja teju desmit miljonus eiro. Tagad, kad šis uzņēmums vairs nestrādā, šī OIK maksājuma daļa jāsedz pārējiem tirgus dalībniekiem," sacīja Jākobsons.

Energoietilpīgajiem uzņēmumiem elektrības cenas veido ievērojamu daļu produkcijas pašizmaksas, tādējādi tiešā veidā ietekmējot Latvijas konkurētspēju ar citām valstīm. "Uzņēmumiem, kas elektrību tērē ražošanai, OIK maksājumi veido vidēji 16% procentus no visām ražošanas izmaksām, kamēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vidēji tikai 2% no produkcijas ražošanas izmaksām," norādīja Jākobsons.

Pēc viņa teiktā, OIK reformas ieviešana, kas uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju ļāvusi samazināt, ir priekšnoteikums ne vien jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, bet arī esošo saglabāšanai un valsts rūpniecības nozares attīstībai kopumā.

"OIK reforma lielajiem uzņēmumiem izmaksu ziņā kaut nedaudz ļāvusi tuvoties kaimiņvalstu un ģeogrāfiski mums tuvo valstu elektroenerģijas cenām. Diemžēl nevaram konkurēt ar Skandināvijas valstīm, kur elektrība ir daudz lētāka. Ārvalstu uzņēmēji, kuri vienmēr analizē ražošanas izmaksas konkrētā valstī, diez vai atvērs rūpnīcu Latvijā, ja izmaksas būs milzīgas. Mēs šo gadu laikā jau esam zaudējuši vairākas rūpnīcas, kas lielo elektrības izmaksu dēļ tiek būvētas nevis Latvijā, bet, piemēram, ASV. Lielie nozares uzņēmumi Latvijā nodrošina 70% darba vietu privātajā sektorā un šobrīd eksportē vairāk nekā 70% produkcijas, bet nodokļi paliek šeit. Latvijai kā mazai valstij eksports un ražošana ir izšķiroši svarīga ekonomiskajai attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai," situāciju raksturoja Jākobsons.

Viņš atzina, ka risinājumus, kā mazināt elektrības izmaksu slogu uz energoietilpīgo uzņēmumu attīstību, meklē visas Eiropas valstis.

"Katra valsts, protams, cenšas šos jautājumus risināt citā veidā. Vācijā, piemēram, ir valsts atbalsts konkrētu nozaru ražotājiem, kur viņiem izdevumus par elektrību daļēji kompensē. Citas valstis elektrības cenu regulēšanai izmanto arī savus dabas resursus. Taču diemžēl visās kaimiņvalstīs elektrības cenas ir zemākas," atzīmēja Jākobsons.

Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir paziņojusi par iebildumiem pret Ekonomikas ministrijas (EM) rastajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. LOSP ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja.

Šī gada 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem bija izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.

Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar "Sadales tīkls" vai elektroniski portālā "www.sadalestikls.lv". Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.

Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie "nulles" pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar "Sadales tīkla" darbiniekiem.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.