Būvniecība no CLT paneļiem: Priekšrocības un trūkumi
CLT kļuvis par iecienītu materiālu būvniecības nozarē, un šai izvēlei ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, materiāla pielāgojamība dizainam, ar iespēju paneļus izgatavot atbilstoši projekta prasībām. Otrkārt, tā kā CLT ir veidots no koksnes, tas tiek uzskatīts par videi draudzīgāku nekā citi būvmateriāli – gan ražošanas procesa, gan dzīves vides ziņā.
Pateicoties tā augstajai izturībai, CLT masīvkoka panelis ir piemērots grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu ēku būvniecībā. CLT (cross-laminated timber) jeb šķērsslāņotā kokmateriāla paneļi tiek izgatavoti, salīmējot kopā vairākus koka slāņus.
Priekšrocības
Plānojot ēkas celtniecību, ieteicams izvērtēt vairākus faktorus. Iespējams, ka labākā izvēle būs CLT paneļu izmantošana. Tas ir gan ilgtspējīgs, to var vienkāršāk nogādāt uz objektu un ātrāk uzstādīt. CLT izmantošana nodrošina, ka būvlaukums būs tīrāks un sausāks – ar mazāku būvatkritumu daudzumu.
Ilgtspējība – koksne tiek uzskatīta par videi draudzīgu materiālu, pateicoties tā atjaunojamībai un tam, ka tas ir videi draudzīgs. Turklāt – koks absorbē CO2 izmešus.
Izturība – arī testēšana, kurā veikta spridzināšana, ir parādījusi iespaidīgu sniegumu, un, ja ir nepieciešams projektēt būvi, kas būtu izturīga pret sprādzieniem, CLT paneļi būs izmaksām draudzīgāks materiāls.
Izolācija – katrs CLT panelis sastāv no vairākām koka plāksnēm, kas salīmētas kopā, tāpēc tam piemīt labas siltumizolācijas un skaņas izolācijas īpašības. Lietojot CLT būvniecības metodi, var ievērojami samazināt ēkas aukstuma tiltus.
Ātrāks būvniecības process – nav nepieciešama veidņu un šuvju piepildīšana ar betonu un laiks, kas nepieciešams tā sacietēšanai, kā arī nav nepieciešama metināšana. Paneļu izmērs un to ērtā uzstādīšana ievērojami paātrina būvniecības procesu.
Trūkumi
Ugunsdrošība – tiek uzskatīts, ka CLT ir viens no labākajiem tirgū pieejamajiem materiāliem, jo ugunsgrēka gadījumā tas lēnām gruzd, nevis deg ar atklātu liesmu. Veicot laboratorijas testus un pakļaujot CLT paneli tiešai uguns iedarbībai, tika novērots, ka sākotnēji gruzd tā ārējais slānis. Šim materiālam ir divu stundu ugunsdrošība, kas nozīmē, ka var paiet divas stundas, līdz uguns pilnībā iekļūst paneļa iekšējos slāņos, samazinot tā izturību. Tomēr jāņem vērā, ka laboratorijā veiktie eksperimenti ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju.
Augstākas ražošanas izmaksas – tā kā tas ir salīdzinoši jauns materiāls, CLT nav tik plaši pieejams. Turklāt CLT paneļu ražošanai ir nepieciešams ievērojams daudzums izejvielu, salīdzinot ar parastajām konstrukcijām.
Ierobežota pieredze – CLT ir salīdzinoši jauns materiāls, tāpēc tas ir izmantots vēl salīdzinoši maz. Par šo materiālu ir veikti ievērojami pētījumi, taču vajadzīgs laiks, lai praksi un rezultātus integrētu celtniecības nozarē.
