Būvniecības eksports - neapgūts potenciāls
Kopumā no laikraksta "Dienas Bizness" apkopotā 25 lielāko Latvijas būvuzņēmumu saraksta tikai astoņām kompānijām ir pieredze un iestrādes tirgos ārpus Latvijas. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs laikrakstam atzīst, ka "asociācijas biedriem ir ļoti labas iespējas iziet uz ārējiem tirgiem, bet neviens netiecas ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem. Mēs esam Eiropas būvnieku organizācijas European Builders Confederation biedri, kas paver iespējas strādāt Rietumu virzienā, ir saņemti piedāvājumi arī no Austrumiem. Atsaucības nav nekādas," atzīmē Nikolājevs.
SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis Latvijas būvnieku kūtrumu ārējos tirgos laikrakstam "Dienas Bizness" skaidro ar to, ka līdz 2008.gadam darba pietika vietējā tirgū, un nebija nepieciešamības mēģināt strādāt ārzemēs. Savukārt, a/s UPB prezidents Uldis Pīlēns norāda, ka sekmīgs būvniecības pakalpojumu eksports ir ilgtermiņa pasākumu kopums. "Ārējā tirgū būvniecības pakalpojumus pārdot kopā ar savu produktu ir nesalīdzināmi vienkāršāk nekā piedāvāt tikai pakalpojumu. Mēs pārdodam pašu projektētas, saražotas un samontētas dzelzsbetona, stikla, metāla konstrukcijas, līdz ar to liela daļa pievienotās vērtības tiek radīta jau mājās. Tam visam klāt nāk loģistika, montāža un pēcgarantijas serviss, un šādā kompleksā veidā viss ir iespējams. Piemēram, Zviedrijas tirgū ar savu saražoto dzelzsbetona produkciju un tās montāžu aizņemam 18% tirgus. Protams, daudziem Latvijas būvniekiem nav aizmugurē savas ražošanas bāzes, un, protams, pārdot tikai pakalpojumus ir relatīvi sarežģīti," tā Pīlēns. "Būvniecības eksporta ietilpība pie koordinētas valsts politikas ir mērāma daudzos miljonos. Nepieciešama tikai izpratne par šo neatklāto potenciālu."
Būvuzņēmuma Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš pauž viedokli, ka būvniecības pakalpojums jau pēc definīcijas ir lokāls bizness, un tā eksportam ir daudz šķēršļu un apgrūtinājumu. "Tomēr, piemērojoties katras valsts īpatnībām, apzinoties konkrētās iespējas un nišas, attīstot kontaktu tīklu un resursus, Latvijas būvniecības eksportam perspektīva ir," secina Pauniņš. AS RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss laikrakstam atzīmē, ka ieiešana ārvalstu tirgū, vienlaikus saglabājot ražošanas kapacitāti Latvijā, nav vienkāršs uzdevums. Līdzīgi citiem būvniekiem, arī viņš atzīst, ka būtiska ietekme ir atšķirībām normatīvajos aktos, ir jāpārzina attiecīgās valsts birokrātijas aparāts un likumi, vietējās arodbiedrības un tirgu aizsardzības mehānismi.
Foto: Phovoir/ Scanpix
