Eksperte: Būvniecības nozarē sākusies “digitālā revolūcija”
“Šobrīd būvniecībā sākas "digitālā revolūcija", kas mainīs nozari, padarot to caurspīdīgāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un pievilcīgāku jaunajiem speciālistiem,” informē "BIM Solutions" pārstāve Inga Vītola.
Nesen apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi” paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā būs piemērojama būvniecības informācijas modelēšana. Tas nozīmē, ka prasība izstrādāt BIM* modeli kā būvprojekta obligātu sastāvdaļu būs obligāta gadījumos, kad to finansēs publiska persona.
“Būvniecības nozares digitalizācijas brieduma pakāpe ir viena no viszemākajām. To ir identificējis gan valsts, gan privātais sektors. Šobrīd būvniecībā sākas "digitālā revolūcija", kas mainīs nozari, padarot to caurspīdīgāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un pievilcīgāku jaunajiem speciālistiem,” atzīst I. Vītola. Viņa uzsver, ka Ekonomikas ministrija ir daudz darījusi, lai palīdzētu nozarei sagatavoties šiem grozījumiem un ar VAS “Valsts Nekustamo Īpašumi” atbalstu jau tagad publiskajos iepirkumos BIM prasības tiek integrētas tehniskajā dokumentācijā. Papildu ietekmi dod "Rail Baltica" BIM prasības, kas jārealizē katram būvniecības dalībniekam, kurš ir iesaistīts kādā "Rail Baltica" projekta posma realizācijā.
Līdz šim BIM pielietošana Latvijā bija brīvprātīga, taču pakāpeniski BIM kļūst par daļu no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā – arhitektūrai, būvkonstrukcijām un iekšējām inženiersistēmām. Paredzēts, ka nākotnē pilnīgi visiem projektiem (gan publiskiem, gan privātiem) tiks noteikts par obligātu piegādāt BIM.
Būvinženieru konstruktoru biroja (BKB) valdes loceklis Rihards Nikiforovs norāda, ka šīm izmaiņām BKB ir gatavojies kopš 2021. gada. Realizēti jau vairāki projekti BIM ietvaros un šobrīd ieguldītais darbs sāk atmaksāties. Nikiforovs uzsver, ka Latvijā trūkst BIM speciālistu, un tā kā šī prasība paliek obligāta valsts iepirkumos, tad pieprasījums pēc speciālistiem tuvākajos gados pieaugs. Uzņēmumu savstarpējā konkurence par šiem speciālistiem var ietekmēt projektu kopējās izmaksas.
“Nu jau ir nepieciešams ne tikai inženieris vai IT speciālists lai nodrošinātu projektēšanu, bet gan programmētājs – inženieris, jo šādā salikumā var programmas izmantot bezgalīgi un optimizēt procesus līdz neiedomājamam līmenim. Mēs esam paveikuši nelielu daļu, lai būtu tur kur jābūt, bet vēl liels darbs priekšā. Mums jākļūst vēl efektīgākiem, jāapgūst aizvien vairāk IT tehnoloģijas, programmēšana, jo mūsdienu programmas jau ļauj pašiem noteikt līmeni, kādā varam strādāt,” R. Nikiforovs.
I. Vītola: “Būvniecības procesā BIM izmantošana rada optimālu būvdarbu organizācijas un veikšanas kārtību, palīdzot izvairīties no dīkstāvēm.
BIM ieviešana palīdzēs celt konkurētspēju starptautiskā līmenī, jo BIM zināmā mērā kalpo kā universāla valoda, ko pielietojot projektētājs var komunicēt savu projektu jebkurā pasaules valstī. Līdzīgi arī Latvijas būvuzņēmēji var realizēt projektus ārvalstīs, pamatojoties uz BIM modeli.
Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, katra valsts ir izvēlējusies savu ceļu un veidu, kā ieviest BIM būvniecības nozares ikdienā. Piemēram, Igaunijā nav izstrādāta nacionāla līmeņa BIM ieviešanas ceļa karte, toties būvatļauju izsniegšana ir saistīta ar projekta BIM prasību izpildi, kas nav ne Latvijā, ne Lietuvā. Lietuvā, savukārt, jau darbojas akreditēta BIM mācību programma.”
* Būves informācijas modelis (BIM) ir digitāls trīsdimensiju būves attēlojums un satur informāciju par būves fizikālajām un tehniskajām īpašībām un funkcijām, kas atvieglo komunikāciju starp pasūtītāju un projektā iesaistītajām pusēm. BIM būtiski palielina būvprojekta kvalitāti un samazina riskus turpmākās būvniecības procesā, jo spēj identificēt visas “sadursmes” un neatbilstības starp projekta sadaļām. BIM ir arī efektīvs rīks būves ekspluatācijas ietvaros, tas izveido optimālu ekspluatācijas modeli.
