Ceļu būvētāji: Ilgtermiņa finansēšanas modelis ceļiem nav pieņemts, jo nav politiskās gribas
Viņš norāda, ka ilgtermiņa finansēšanas modeli ļautu ieviest Saeimā iesniegtie Latvijas Pašvaldību savienības un "Latvijas ceļu būvētāja" priekšlikumi budžetam otrajam lasījumam, taču ir salīdzinoši maza varbūtība - ap 30%, ka būvnieki tiks sadzirdēti, skaidroja Bērziņš.
"Visi visu saprot, bet pietrūkst politiskās gribas izdarīt valstiski pareizus secinājumus un pieņemt šo modeli," uzsvēra būvnieku pārstāvis.
"Gan premjers, gan finanšu ministrs īsteno divkosīgu politiku. Man nav nekas pret veselības ministres apdrošināšanas programmu, taču tā paredz iezīmētu budžeta daļu. Kāpēc premjeram, ja tas ir "Vienotības" ministrs, ir viena attieksme, bet, ja ir Anrijs Matīss, pie partijām nepiederošs ministrs, - tad ir cita attieksme. Uz šo jautājumu būtu jāatbild politiķiem," deklarēja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka nākamajam gadam ceļiem vēl saglabāsies šī gada finansējums, taču, ja nekas nemainīsies, 2015.gadā iztrūkums varētu būt 42 miljoni latu. Tas esot ļoti nopietni, jo tā esot tieši tā daļa, par kādu tikšot samazināti līdzekļi ceļu rekonstrukcijai. Tas mazāk skaršot ceļu uzturēšanu.
Kā skaidroja Bērziņš, galvenais priekšlikums paredz no Likuma par autoceļiem izslēgt nosacījumu, ka likumu var neievērot. Pretējā gadījumā šajā likumā ierakstītais zaudējot jēgu, jo, pieņemot budžetu, ceļiem tiek samazināts likumā paredzētais finansējums un katrs varot darīt kā grib.
Tāpat priekšlikums paredz noteikt indikatīvu procentu ceļiem, kuru nedrīkst samazināt, līdzīgi kā Igaunijā.
Konkrēts finansējums ceļiem esot nepieciešams septiņu gadu periodā, kas ļautu uzlabot ceļu stāvokli Latvijā. Tāpat Bērziņš izteica bažas, vai trīs jaunie nodokļi, kurus paredzēts iekasēt no nākamā gada un novirzīt ceļiem, sasniegs savu mērķi, jo attiecīgos likumos tas neesot noteikts un tas radot satraukumu.
Bērziņš atzina, ka protesta akcijas ar ceļu bloķēšanu ir visvienkāršākais veids, kā mēģināt panākt savu, un pagaidām tās netiks rīkotas, taču ar šo varbūtību esot jārēķinās. Patlaban plānots sadarboties ar sabiedriskām organizācijām, lai radītu lielāku spiedienu. Pasažieru pārvadātāji, kā arī kravu pārvadātāji esot apsolījušies nākt talkā. Tāpat motociklistu organizācijas esot aktīvi iesaistījušās pasākumos par pienācīgu ceļu finansējumu.
Bērziņš norādīja, ka Eiropas Komisija Latvijai ieteikusi ceļu situācijas uzlabošanai palielināt, bet ne ierobežot investīcijas, kas papildinātu Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus. Tāpat Brisele norādījusi, ka valsts apņemšanās turpmāk nepieļaut ceļu pasliktināšanos, nodrošinot to ilgtspēju, ir jāparāda un jādemonstrē.
Kā ziņots, abas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienības un "Latvijas ceļu būvētājs" - ir piedāvājušas Likumā par autoceļiem 12.panta 4.daļā noteikt, ka programma "Valsts autoceļu fonds" tiek plānota vidējam termiņam atbilstoši ES budžeta plānošanas periodiem. Programmas valsts budžeta finansējums veidojas no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem, autoceļu lietošanas nodevas, ostu nodevas un 80% no plānotajiem akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem.
Savukārt, plānojot gadskārtējo budžetu, valsts budžeta izdevumu daļa programmai tiek samazināta par summu, kas ceļiem, to būvniecībai un rekonstrukcijai ir pieejama no ES fondiem attiecīgajā finanšu gadā. Pašvaldību ceļu uzturēšanai novirzāmā minimālā summa programmā nedrīkst būt mazāka par 30% no ikgadējā valsts finansējuma ceļiem, kas stātos spēkā jau no 2015.gada.
Tāpat abas biedrības piedāvājušas papildināt likuma pārejas noteikumus, lai "Valsts autoceļu fonda" programmā ceļiem paredzētais finansējums no plānotajiem akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem tiktu palielināts pakāpeniski, līdz sasniegtu 80%.
Rīga, 4.nov., NOZARE.LV.
Foto: LETA
