Dabīgi un mākslīgi segumi
Poliamīda šķiedras (neilons) Poliamīda šķiedras jeb neilons (pirmais izgatavoja uzņēmums DuPont 1938.gadā) ir pats dārgākais sintētiskais materiāls, bet arī visizplatītākais. Tas tiek izmantots gan ofisa mīksto grīdas segumu izgatavošanā (tīrs poliamīds), gan lietošanai mājas apstākļos (poliamīds sajaukumā ar vilnu vai polipropilēnu). Šim materiālam raksturīga elastība, nodilumizturība, antistatiskums, augsti ugunsdrošības rādītāji, tas nemaina formu, stāvot zem mēbelēm, to ir viegli kopt. Tas labi uzņem krāsu, kas ļauj radīt plašu toņu gammu. Oriģinālšķiedru atšķirība no parastām ir tāda, ka tās ir antistatiskas un tām piemīt netīrumu atgrūšanas īpašības. Lai šķiedras būtu antistatiskas, molekulārā līmenī pie tām pievieno grafītu vai metāliskas šķiedras, bet, lai iegūtu netīrumu atgrūšanas īpašības, šķiedras tiek pārsegtas ar teflonu. Dažādas šķiedru šķēlumu formas ļauj panākt ne tikai netīrumu "neredzamības" efektu, bet arī paša paklāja gaismu spēli. Polipropilēna šķiedras Polipropilēna (arī poliestera) šķiedras pieder pie ķīmisko vielu klases, kas tiek saukta par poliolefīnu klasi. Šīs vielas ir ķīmiski inertas, tām ir diezgan vienkārša molekulāra struktūra (sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža). Ķīmiskā inertuma dēļ polipropilēna šķiedras nevar nokrāsot ne ar vienu no tradicionālajām krāsvielām. Šķiedru molekulas nesatur reakcijas grupu, bet struktūra ir pietiekami blīva, tāpēc krāsas molekulas nevar nokļūt šķiedrās. Krāsa tiek pievienota polipropilēna šķiedrās tikai pirms ekstrūzijas, tas ir, dzijai ir jābūt nokrāsotai līdz seguma izgatavošanai. Šī iemesla dēļ polipropilēna segumiem ir noturīga krāsa, tie neizbalē, taču krāsu klāsts ir diezgan ierobežots. Polipropilēnu no vielas uz ūdens bāzes (vīns, limonāde), taču riskanta ir saskarsme ar vielām uz eļļas bāzes (kūkas krēms, majonēze). Polipropilēns ir vienīgais materiāls, kuram jau sākotnēji piemīt antistatiskums. Šis materiāls ir arī samērā lēts – lētāks par poliamīdu un vilnu. Polipropilēna trūkumi - nepietiekama nodilumizturība un ugunsdrošums. Polipropilēns sāk kust jau 165 grādos, ātri nonēsājas lielās intensitātes telpās, tāpēc nav ieteicams grīdas segumus no šī materiāla likt publiskās telpās. Polipropilēna segumi var būt gan ar plūksnu cilpām vienā vai vairākos līmeņos, gan ar pārgrieztām cilpām. Telpās ar lielu intensitāti labāk izvēlēties segumus ar īsu, vienlīmeņa cilpu, ar blīvumu 678 g/m2. Poliestera šķiedras Poliestera šķiedras pirmo reizi mīksto grīdas segumu izgatavošanā tika izmantotas 1960-tajos gados. Tā pielietošanu bremzēja krāsošanas problēmas. Mūsdienās ar dārgu krāsojošo līdzekļu palīdzību krāsas neuzņēmīgums tiek pamatīgi samazināts, bet atsevišķiem poliestera šķiedru tipiem pavisam izzūd. Atkarībā no piejaukumiem, poliesters var būt spīdīgs vai matēts. Nodilumizturības ziņā poliestera šķiedras stipri atpaliek no poliamīda šķiedrām. Dažos gadījumos ir iespēja sajaukt poliestera šķiedras ar poliamīda šķiedrām, tā uzlabojot gatava izstrādājuma īpašības. Akrila šķiedras 20.gs. 50-tajos gados akrils ieņēma nozīmīgu vietu tirgū, jo izstrādājumi no tā ir apbrīnojami līdzīgi vilnas izstrādājumiem - tas ir mīksts un pakļāvīgs materiāls. Taču akrilu nevar nokrāsot ar dažām mūsdienu krāsošanas tehnoloģijām, kas varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tam ir tendence savelties bumbiņās, tāpēc mīkstiem grīdas segumiem no šī materiāla vajadzīga biežāka apkope. Akrilam piemīt vidēja noturība pret nodilumu (stipri zemāka par izstrādājumiem no poliamīda). Tāpēc to bieži lieto savienojumā ar citām šķiedrām, piemēram, ar poliamīdu, kas būtiski palielina grīdas seguma nodilumizturību. Akrila šķiedru pielietošana ļauj izgatavot elegantas vilnas imitācijas, kuras labāk izmantot mājvietās, nevis ofisos. Vilna Aitas vilna – tradicionālākā šķiedra paklāju izgatavošanā. Vilna paklāju izgatavošanai tiek ražota Jaunzēlandē un Lielbritānijā. Vilnas kvalitāte atkarīga no tā, no kādas aitas ķermeņa daļas tā ir ņemta; no aitu veselības un uztura; klimatiskajiem apstākļiem, kādos tās tika audzētas. Tas viss izskaidro rūpīgu vilnas atlases svarīgumu pirms tālākas lietošanas. Pēc sašķirošanas vilnu jātīra un jāmazgā, lai likvidētu putekļus, netīrumus un dabīgos taukus. Tikai pēc tam vilnas šķiedras var izmantot aušanā. Vilnas dzija sastāv no atsevišķām šķiedrām, saaustām kopā nepārtrauktā diegā. Paklāja kvalitāte ir atkarīga ne tikai no vilnas izskata, bet arī no aušanas metodes. Nekvalitatīva vilnas dzija tiek stipri izķemmēta un paklājs no tās var palikt bez pūkām. Vilnas segumu priekšrocības: izturība, šķiedras elastība, zema siltumcaurlaidība, augsti ugunsdrošības rādītāji. Trūkumi: augsta cena, materiāls uzkrāj statisku lādiņu, ātri paliek netīrs, ir pakļauts pelējuma un kožu iedarbībai. Vilna, atšķirībā no sintētiskām šķiedrām, sliktāk padodas krāsošanai, tāpēc izstrādājumi no tīras vilnas ir dabīgos toņos. Mūsdienu vilnas paklāju izgatavotāji ir iemācījušies kompensēt šķiedras trūkumus ar speciāliem antistatiskiem, netīrumus atgrūdošiem un pretkožu līdzekļiem, ar kuriem tiek piesūcinātas vilnas šķiedras. Vilnas un sintētisko šķiedru kombinēšana (parasti 80% vilnas un 20% neilons) ļauj, saglabājot dabīgā seguma priekšrocības, paaugstināt seguma nodilumizturību. Raksta autore: Vera Zajeca Foto: no publicitātes Raksts veidots sadarbībā ar Alan deko dizaineri Ilzi Kevišu un Reaton produktu grupas speciālisti Ļubovu Latišenko.
