abc.lv skaitļos

Lietotāji online67
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
OIK aprīlī nemainīsies - joprojām būs 0,02679 eiro par kilovatstundu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

OIK aprīlī nemainīsies - joprojām būs 0,02679 eiro par kilovatstundu

OIK aprīlī nemainīsies - joprojām būs 0,02679 eiro par kilovatstundu

Rīga, 20.febr., LETA. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējā vērtība no 2017.gada 1.aprīļa joprojām paliks nemainīga - 0,02679 eiro par kilovatstundu (EUR/kWh), aģentūrai LETA pavēstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Salīdzinājumā ar OIK vērtībām, kas noteiktas no 2016.gada aprīļa, samazinās OIK apmērs par atbalstu koģenerācijas elektrostacijām, kas ražošanā izmanto dabasgāzi, savukārt pieaug OIK apmērs par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus.

Pēc regulatorā paustā, OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, no 2017.gada 1.aprīļa būs 0,01494 EUR/kWh (patlaban 0,01054 EUR/kWh), savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, būs 0,01185 EUR/kWh (pašlaik 0,01625 EUR/kWh).

OIK izmaiņas saistītas ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus Saeima pieņēma 2016.gada 19.maijā. Minētie likuma grozījumi paredz atšķirīgu valsts budžeta dotācijas OIK apmēra mazināšanai piemērošanas kārtību, kā rezultātā valsts budžeta dotāciju attiecina uz koģenerācijas kompensējamām izmaksām, nemainot OIK kopējo vērtību.

Banner 280x280 Banner 280x280

"74% no OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, veido izmaksas par jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem megavatiem (MW). 26% veido izmaksas virs tirgus cenas, iepērkot elektroenerģiju no koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, 49% veido izmaksas saistībā ar biogāzes elektrostacijām, 30% - biomasas elektrostacijām, 12% - mazajām hidroelektrostacijām un 9% - vēja elektrostacijām," informēja SPRK.

Obligātā iepirkuma izmaksas, kas publiskajam tirgotājam rodas par elektroenerģijas iepirkumu un jaudas maksājumiem ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, veido 128,2 miljonus eiro, bet obligātā iepirkuma izmaksas par elektroenerģijas iepirkumu un jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām veido 163 miljonus. Ņemot vērā biržā pārdotās elektroenerģijas vērtību, uz OIK, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, attiecas izmaksas 100,3 miljonu eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā biržā pārdotās elektroenerģijas vērtību un valsts budžeta dotāciju, uz OIK, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas no koģenerācijas stacijām, attiecas izmaksas 79,5 miljonu eiro apmērā.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda "Latvenergo" meitasuzņēmums "Enerģijas publiskais tirgotājs".

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātajā iepirkumā no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā "Nord Pool". Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Turpinot iepriekš uzsākto izpēti par Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un Būves informācijas modelēšanas (BIM) risinājumu attīstību, SIA “BIM Solutions” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas nacionālo standartizācijas institūciju SIA “Latvijas standarts” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāk vērienīgu Latvijas būvniecības tirgus aptauju “BIM skaitīšana 2024”.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.