KP bažījas par iespējamo konkurences likvidēšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Rīga, 14.febr., LETA. Konkurences padome (KP) bažījas par iespējamo konkurences likvidēšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

KP aģentūrai LETA norādīja, ka Rīgas domes iespējamais atbalsts publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanai sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei ir tuvredzīgs. Apsaimniekotaja izvēle, kas paredz uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, nozīmē nevērtēt šāda risinājuma ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā un pilnībā slēgt tirgu konkurences attīstībai.

"Jau šobrīd varam secināt, ka aizvien vairāk sašaurinās Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgus, kurā privātie uzņēmumi var brīvi konkurēt. Ja Rīgā, kas Latvijas mērogam ir ļoti nozīmīgs tirgus, konkurence tiks slēgta uz 20 gadu termiņu, tad varam sagaidīt, ka atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkurence vispār tiks likvidēta. Vēršu uzmanību, ka tieši iedzīvotāji būs tie, kas īpaši negatīvi var izjust šāda lēmuma sekas. Sabiedrības, tajā skaitā Rīgas iedzīvotāju interesēs ir saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nesadārdzinātām cenām. Ja konkurence nepastāv, tad šie ieguvumi iespējamā monopolista netraucētas darbības rezultātā patērētājiem var tikt liegti," sacīja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Tādēļ KP atkārtoti aicina Rīgas domi izvērtēt šāda publiskās un privātās partnerības līguma nepieciešamību un nepieļaut konkurences kropļošanas riskus.

KP pauda uzskatu, ka Rīgas teritoriju ir iespējams sadalīt vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kurās paralēli varētu darboties vairāki sadzīves atkritumu apsaimniekotāji. Turklāt dalīto sadzīves atkritumu savākšanu pilsētā iespējams nodrošināt arī slēdzot iepirkuma līgumu uz īsāku termiņu. Tādā veidā tiktu nodrošināta iespēja saglabāt konkurenci arī nākotnē.

KP arī norādīja, ka valstij un pašvaldībām, pieņemot lēmumus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt situāciju tirgū, jāņem vērā sabiedrības intereses attiecībā uz nepieciešamību veicināt konkurenci. Tāpat publiskām personām ir pienākums rīkoties atbilstoši labas pārvaldības principiem un likumā noteiktos izņēmumus izmantot samērīgi, piemēram, nenoslēdzot nepamatoti garus koncesiju līgumus vai nepiešķirot būtiskus apmērus tikai vienam spēlētājam.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rīgas dome plāno slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot atkritumu apsaimniekošanas kopsabiedrību ar vienu privāto partneri, kurā publiskajam partnerim jeb pašvaldībai būtu 10% un privātajam partnerim 90% akciju.

Rīgas domes pārstāvji norādījuši, ka minēto plānu mērķis ir veicināt dalīto atkritumu savākšanu pilsētā. Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Pašvaldība ir rezervējusi 30 zemesgabalus atkritumu savākšanas punktu izveidei, tāpēc tiks vērtēts, kurus no tiem izmantot paredzētajiem 12 šķiroto atkritumu laukumiem. Tāpat projekta laikā plānota konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa.

Plānots, ka, ieviešot šo modeli, 20 gadu periodā ieņēmumi varētu sasniegt 507 miljonus eiro. Pēc 20 gadiem, kad kopsabiedrība beigs darbu, ieņēmumi tikšot sadalīti proporcionāli - 10% nonākšot pašvaldībā, bet 90% - privātajam partnerim. Arī zemesgabali pēc kopsabiedrības darba beigšanas nonāks atpakaļ pašvaldības īpašumā.

Par attiecīgo lēmumprojektu Rīgas domes deputāti lemj šodien.