Denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem Rīgā nākamgad vēlas 11 miljonus eiro, tomēr uz reālu izmaksāšanu necer
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien, 21.janvārī, vienojās, ka 2017.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50% jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos.
Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteikusi līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu, skaidro Rīgas pašvaldībā.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) norādīja, ka komiteja "jau vairākus gadus spiesta pieņemt deklaratīvu lēmumu, jo to nosaka normatīvie akti". "Taču arī šoreiz cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. Pašvaldība no savas puses katru gadu nosaka pabalstiem nepieciešamo finansējumu, bet valdība jau vairākus gadus izliekas, ka vairs nepastāv nekādas problēmas ar denacionalizēto namu īrniekiem," sacīja Stepaņenko.
Rīgā šā gada 1.janvārī bija reģistrētas 488 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Uz šo pabalstu var pretendēt tās personas (ģimenes), kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 440 eiro mēnesī. Savukārt, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, vidējie ienākumi nepārsniedz 360 eiro mēnesī vienai personai, kā arī viņu naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru.
Jautājums vēl būs jāapstiprina deputātiem Rīgas domes sēdē.
LETA
Foto: Flickr.com
