Deputāti konceptuāli atbalsta ieceri ļaut pašvaldībām aktīvāk iesaistīties meliorācijas sistēmu ekspluatācijā
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban no visām reģistrētajām meliorācijas sistēmām aptuveni 30% ir koplietošanas sistēmas. Lai gan ir dažādi finanšu atbalsta veidi, šo sistēmu uzturēšana vai renovācija nenotiek laikus, jo zemes īpašnieki bieži nespēj vienoties par kopīgiem pasākumiem. Līdz ar to vairākas pašvaldības rosinājušas risināt problēmu, jo daļa koplietošanas meliorācijas sistēmu ir cieši saistītas ar pašvaldību īpašumā pārņemtajām hidrotehniskajām būvēm - polderu sūkņu stacijām, aizsargdambjiem vai novadgrāvjiem.
Līdz ar to definēts jauns meliorācijas sistēmas statusa veids - pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma, proti, tā ir sistēma, kas būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, infrastruktūras objektos - ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos. Attiecīgi pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu organizē pašvaldība.
Grozījumi paredz, ka pašvaldībai, nosakot koplietošanas meliorācijas sistēmai pašvaldības nozīmes statusu, būs jāpieņem attiecīgi saistošie noteikumi. Tāpat grozījumi ļaus pašvaldībām izdod saistošos noteikumus, nosakot uzturēšanas un ekspluatācijas prasības viena īpašnieka meliorācijas sistēmu īpašniekiem.
Likumprojekts nosaka tiesības amatpersonām meliorācijas sistēmu inventarizēšanas nolūkā tām piekļūt neatkarīgi no sistēmu piederības.
Kadastra informācijas sistēmā pēc stāvokļa 2013.gada 1.janvārī bija reģistrētas 999 245 zemes vienības. Pēc meliorācijas kadastra datiem, valstī ir 1,6 miljoni hektāru meliorētas lauksaimniecības zemes. Grozījumi attieksies uz Latvijas 110 novadu un deviņu pilsētu pašvaldības un šo pašvaldību iedzīvotājiem - meliorācijas sistēmu īpašniekiem.
Rīga, 9.janv., LETA.
Foto:sovine5/Flickr
