FM: Tiek meklēti risinājumi ES fondu pieejamību veicināt grantu veidā

Rīga, 15.jūn., LETA. Patlaban tiek meklēti risinājumi, lai Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamība tiktu veicināta grantu veidā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Patlaban ES fondu plānošanas periods 2014.-2020.gadam tiek plānots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un uzdevumiem - tas attiecas gan uz finansējuma struktūru, gan paredzamajām aktivitātēm. Iepriekšējā periodā nebija šāda dokumenta, kas pamatotu stratēģiskās izvēles, līdz ar to bija iespējamas situācijas, kuras varēja radīt nelīdzsvarotu pieprasījumu un piedāvājumu.

Arī patlaban ir aktivitātes, kuras no ieviešanas viedokļa ir ātrākas, un aktivitātes, kuras ir lēnākas. Augstāks, nekā sākotnēji plānots, ir pieprasījums pēc grantiem uzņēmējdarbībai, bet lēnāk tiek apgūtas finanšu instrumentu programmas.

"Tas ir viens no pamatojumiem arī diskusijām ar Eiropas Komisiju par to, kāda veida instrumenti būtu jāizvēlas nākotnē. Nav jau noslēpums, ka Eiropas Komisijas politiskais uzstādījums bija, ka grantu programmām ir jābūt vēl mazākām. Pamatojums ir, ka ar finanšu instrumentu palīdzību atdeve no nodokļu maksātāju naudas ir lielāka, jo tiek iesaistīts arī privātais kapitāls, līdz ar to var atbalstīt vairāk projektu. Taču atsevišķās jomās tirgus nepilnības ir tādas, ka mēs nevaram atrast līdzsvarojošos privātā kapitāla elementus un ir jāizmanto granti," skaidroja Eberhards.

Patlaban notiek diskusijas gan ar Ekonomikas ministriju, gan pašvaldībām par to, kā pārskatīt atsevišķām aktivitātēm paredzēto finansējumu. Taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams, ņemot vērā, ka jānotiek arī diskusijām ar Eiropas Komisiju, pārliecinot, kādēļ mūsu apstākļos būtu lietderīgi darīt tieši to, ko komisija iepriekš neieteica.

Tāpat dažāda dinamika ir pašvaldību aktivitātēs. Ir aktivitātes, kur pašvaldību administratīvā un finanšu kapacitāte ir lielāka, ir jomas, kur tā ir mazāka.

"Tomēr nevienu no šiem jautājumiem nevajadzētu dramatizēt, jo mēs joprojām esam sākotnējā uzrāviena periodā un cāļus skaita rudenī. Arī finansējums mums nav jāizmanto vienā vai divos gados. Tieši otrādi - pārāk daudz un pārāk strauji īstenotas aktivitātes drīzāk var radīt negatīvu efektu gan tautsaimniecības attīstībā kopumā, gan atsevišķās jomās radīt pārkarsēšanas riskus. Tādēļ mūsu interesēs ir radīt līdzsvarotu investīciju plūsmu, lai nav tā, ka viss tiek apēsts brokastīs un par vakariņām mēs nedomājam vispār," sacīja FM valsts sekretāra vietnieks.

Pēc viņa domām, arī grantu programmas nav panaceja, bet vides un vērtējuma maiņa tomēr ļauj domāt, ka pašlaik iespējams runāt par daudz efektīvāku mehānismu, nekā tas bija iepriekš.

"Es domāju, ka grantu programma varētu dot daudz aktīvāku stimulu nekā programma, pēc kuras īsti nav pieprasījuma, un tādēļ nauda vienkārši stāv. Manuprāt, mēs nepietiekami novērtējam nerealizētās iespējas, kad nauda vienkārši stāv bez kustības. Tas nozīmē, ka par šo resursu mēs nerealizējam citas aktivitātes, kuras dod tiešu pienesumu. Tādēļ pašlaik, vērtējot kādu problēmu, mēs vērtējam arī to, ir vai nav pietiekams progress ar aktivitāšu ieviešanu. Ja aktivitātes nav, tad ir jāanalizē, kas ir problēmas cēlonis, un, iespējams, tālāk jārunā par resursu pārdali citām jomām, kur ir gan pieprasījums, gan efekts," skaidroja Eberhards.

Viņš arī norādīja, ka Ekonomikas ministrija patlaban gatavo priekšlikumus diskusijām par jomām, kur ir redzamas tirgus nepilnības, piemēram, mikrokreditēšana. "Tur ir nepieciešams privātā sektora piedāvājums, un, ejot iekšā šajā sektorā ar publisko naudu, mēs, visdrīzāk, to nevis veicināsim, bet gan no tā izspiedīsim tirgus dalībniekus. Tas noteikti ir efekts, ko mēs negribam panākt, rīkojoties ar ES fondu naudu. Tieši otrādi - ar publisko naudu ir jārada katalizatora efekts un jāveicina papildu privāto investīciju parādīšanās, lai pēc tam tirgus var strādāt labāk. Tas ir viens no diskusiju jautājumiem," sacīja FM eksperts.

Taču Eberhards uzsvēra, ka nekādu lēmumu pagaidām nav un diskusija vēl ir tikai gaidāmas. "Mēs gaidīsim no Ekonomikas ministrijas kā uzņēmējdarbības politikas veidotāja izsvērtu priekšlikumu, kas būtu balstīts uz tirgus nepilnību novērtējumu. Tas ļaus sagatavot arī argumentētu priekšlikumu Eiropas Komisijai par to, ka mēs gribētu veikt tādas vai citādas izmaiņas. Iespējams, šīs diskusijas arī parādīs, ka nekādas izmaiņas nav nepieciešamas," atzina FM valsts sekretāra vietnieks.

Visu interviju ar Armandu Eberhardu lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://www.nozare.lv/comments/item/133C774B-3003-1CF6-5747-1A9F298659AC/) un aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/133C774B-3003-1CF6-5747-1A9F298659AC/).