Ekonomikas eksperts: Elektrības tirgus liberalizācijas atlikšanai nav nekādas ekonomiskas loģikas
Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanai nav nekādas ekonomiskas loģikas, uzskata "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Mājsaimniecībām tas nozīmē lētāku enerģiju, savukārt "Latvenergo" peļņa būs mazāka, jo uzņēmums turpinās subsidēt visas mājsaimniecības. Līdz ar to "Latvenergo" mazāk maksās valsts budžetā un valdībai būs mazāk līdzekļu, lai īstenotu sociālās programmas, palīdzot tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams.
Eksperts skaidro, ka elektrības tirgus liberalizācija vai tās atlikšana nepadara sabiedrību bagātāku vai nabagāku, mainās tikai naudas ceļi. Tirgus atvēršanas gadījumā "Latvenergo" iegūtu vairāk naudas, kuru uzņēmums iemaksātu valsts budžetā.
Strautiņš arī atzina, ka, visticamāk, "Latvenergo" ir vienalga, vai subsidēt mājsaimniecības, vai iegūt vairāk naudas un to pārskaitīt valstij.
Viņš arī neredz nekādus ieguvumus no tā, ja elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām atvērtu gada beigās, - elektrības cena, par kādu būtu jānorēķinās mājsaimniecībām, no tā būtiski nemainīsies. Elektrība varētu kļūt lētāka 2016.gadā, kad paredzēts izveidot starpsavienojumu starp Lietuvu un Zviedriju.
Kā atzina eksperts, nepieciešams saprast, ka elektrības tirgus atvēršana mājsaimniecībām neietekmēs uzņēmumu darbu un ražošanas izmaksas. Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada, un uzņēmumi elektrību jau pērk brīvajā tirgū.
Kā ziņots, elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa, šorīt telekanālā LNT pieļāva Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Politiķe atzīmēja, ka kopumā Latvijā samazinās trūcīgo cilvēku skaits, tomēr viņu satrauc gaidāmais elektroenerģijas cenu kāpums, kas sagaidāms pēc elektrības tirgus liberalizācijas.
"Vienotības" politiķe atzīmēja, ka Latvijai elektroenerģijas tirgus bija jāatbrīvo no nākamā gada, tāpēc viņai un citiem politiķiem esot radušies jautājumi, kāpēc liberalizācija notiek no 1.aprīļa, lai arī Latvijā nav alternatīvu spēlētāju, un vai pagarinājuma gadījumā Latvijā neienāktu kādi jauni spēlētāji. "Vienotība" gan bija starp tiem politiskajiem spēkiem, kas vien pirms pāris mēnešiem nobalsoja par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tolaik neceļot skaļus iebildumus par liberalizācijas termiņu.
Straujuma juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt gan iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju, gan iespējamos risinājumus.
Politiķe atteicās izteikt minējumus, kāds varētu būt elektrības cenas pieaugums gadījumā, ja liberalizācija tiks atlikta līdz gada beigām, pēc Saeimas vēlēšanām. Viņa vien cer, ka tas būs mazāks par pašlaik gaidāmajiem 40%.
Kā ziņots, koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Pašlaik normatīvi paredz, ka no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS "Latvenergo" mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA "Baltcom TV" elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. "Latvenergo" arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu - 750 kWh elektroenerģijas bez maksas.
Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.
Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju - juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.
Rīga, 5.febr., LETA.
Foto:bcasni/Flickr
