Eksperti: Lielie publiskie iepirkumi veicina spiedienu uz būvniecības izmaksu kāpumu
Rīga, 28.marts, LETA. Kamēr vien turpināsies par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem īstenotie lielie publiskie būvniecības iepirkumi, spiediens uz būvniecības izmaksu kāpumu turpināsies, ceturtdien tika secināts konferences "Būvniecības izmaksas: prakse un rekomendācijas" ekspertu diskusijā.
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts norādīja, ka galvenais izmaksu kāpuma dinamikas noteicējs ir darbaspēka izmaksas - kamēr darbaspēka pieejamība ir ierobežota, spiediens saglabāsies. Tāpat arī kāpums nemazināsies, kamēr eksistēs lielie publiskie iepirkumi.
"Šobrīd izmaksu kāpumu nav izraisījusi kreditēšana, kā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Finansējuma avoti ir citi, tas samazina nozares un ekonomikas ievainojamību. Negribētu teikt, ka ekonomika pārkarst, jo tad kaut kur jābūt nesamērīgumam. Šobrīd izaugsme ir strauja, tā pārsniedz normu, taču izaugsme ir līdzsvarota, ir tikai "silts" darba tirgus," norādīja Vilerts.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka būvniecības sektorā ir vērojamas pirmskrīzes pazīmes, atsevišķos sektoros iestājusies eiforija, būvnieki atgriežas pie tiem tikumiem, kas bija pirms krīzes.
"ES naudas ietekme ir jūtama, tā spiež cenas uz augšu un privātie pasūtītāji atsakās no projektiem, jo nespēj konkurēt ar lielajiem ES līdzfinansētajiem projektiem. Ir nepieļaujami, ka būvniecības sagatavošanas process ir krietni ilgāks nekā pie kaimiņiem - tas viss aiziet izmaksās un tās atspoguļojas gala cenas. Jāfokusējas uz to, lai izmaksas kontrolētu un mazinātu," sacīja Gašpuitis.
Būvfirmas "Rere grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izmaksu kāpumu veicina ne tikai būvmateriāli un darbaspēks. "Būtiska arī līguma forma - nosacījumi, prasības būvniekiem, kādi riski būvniekam ir jānosedz. Ja visi riski ir pārnesti uz būvnieku, tad tas tiek iecenots galīgajās izmaksās. Tāpat pasūtītājam jau sākumā būtu jāsaprot, ko īsti vēlas uzbūvēt, lai neiznāk tā, ka jābūvē ir krietni vairāk, nekā iepriekš paredzēts. Arī tas būtiski paaugstina izmaksas," skaidroja Āboltiņš-Āboliņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis norādīja, ka kopējās būvniecības izmaksās darbaspēks veido 20%, būvmateriāli - 50%, iekārtu izmaksas - 30%. Hermanis piebilda, ka Latvija no ES saņem vairāk nekā iemaksā, tāpēc arī ES naudas īpatsvars būvniecībā ir augstāks nekā citās un tāpēc jāplāno vienmērīgāka ES līdzekļu apguve.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis piekrita, ka publiskajā sektorā ir jāņem vērā šī ES fondu plānošanas perioda negatīvā pieredze, lai izlīdzinātu fondu maksājumus.
"Tāpat jādomā arī par nacionālā budžeta un pašvaldību finansētiem projektiem- dzīvojamā fonda būvniecību un esošā savešanu kārtībā. Jāpanāk, lai ēku siltināšana neapstājas, jo tā ir zināma būvnieku specializācija. Ja ēku siltināšanā būs pārrāvums uz vienu vai diviem gadiem, tad pazudīs uz to specializējušies būvnieki un atsākt siltināšanu būs grūti," skaidroja Valantis.
