Elektropieslēguma rekonstrukcijas projekts Latvijas Bankas ēkai

Latvijas Bankai attīstoties un uzlabojot savu drošību, radās nepieciešamība pēc jaudas palielinājuma, rekonstruējot novecojušo un nepietiekamās jaudas elektropieslēgumu.
Atskats vēsturē Latvijas Banka mājvietu radusi ēkā, kas savulaik celta kā Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris. Ēku projektējis izcils latviešu arhitekts Augusts Reinbergs (1860-1908). Ce;tnes būvdarbi uzsākti 1902. gadā, tos veica latviešu mūrniekmeistara P. Radziņa būvuzņēmums. Ēka lietošanā tika nodota 1905. gada janvārī. Bankas celtne izcēlās ar savam laikam ļoti modernu konstruktīvo izpildījumu: operāciju zāļu daļa veidota dzelzsbetona karkasā. Ēkas apdare ir samērā vienkārša, taču pamatīgi nostrādāta un ar rūpīgi pārdomātām detaļām. Fasādes ieturētas stilizētās Florences renesanses formās. Metālā kaltie ērgļi virs ēkas ieejas simbolizē bagātību un ir savdabīga ēkas vizītkarte. 1922. gadā tā kļuva par tikko nodibinātās Latvijas Bankas galveno ēku un pieder pie pēdējām eklektisma stila celtnēm Rīgā.
Objekta status kā apgrūtinājums Ar Kultūras Ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr.128 (publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 18.12.1998.) Latvijas Bankas ēka tika apstiprināta valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr.6605. Zemes gabals, uz kura izvietota Latvijas Bankas ēka, atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr.7442) un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra (aizsardzības Nr.852) aizsardzības zonā. Konkurss projekta izstrādei Latvijas Bankai attīstoties un uzlabojot savu drošību, radās nepieciešamība pēc jaudas palielinājuma, rekonstruējot novecojušo un nepietiekamās jaudas elektropieslēgumu. Ar Latvijas Bankas iepirkumu komisijas 2007. gada 12. jūnija sēdes lēmumu tika apstiprināts konkursa nolikums par elektroapgādes ievada un transformatora apakšstacijas tehniskā projekta izstrādi Latvijas Bankas ēkai Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A. Ņemot vērā augstāk minētos faktus un tehniskā projekta izstrādes sarežģītības pakāpi, projekta piedāvājuma iesniedzējiem šis bija samērā liels izaicinājums. Pēc piedāvājumu atvēršanas sanāksmes un pretendentu iesniegto projektu izvērtēšanas slēgtās sēdēs, Latvijas Bankas iepirkuma komisija kā labāko un atbilstošāko piedāvājumu novērtēja uzņēmuma Firma L4 projektu. Uzņēmums arī tika uzaicināts slēgt iepirkuma līgumu. Tas paredzēja transformatoru apakšstacijas izbūves projekta un elektroapgādes ievada (ārējo tīklu) projekta sadaļu izstrādei sadaļu izstrādi. Saskaņošana valsts instancēs Katrs inženierkomunikāciju infrastruktūras attīstības un rekonstrukcijas priekšlikums, kura realizācija var ietekmēt publiskās ārtelpas vizuālo kvalitāti (redzamība no publiskās ārtelpas un augstajiem skatu punktiem), vai arī tas realizējams pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošā vēsturiskā ēkā vai vēsturiskā apbūvē izvērtējams un saskaņojams Būvvaldē un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā atbilstoši konkrētās vietas, ēkas un būves statusam un kultūrvēsturiskās vērtības līmenim. Šim nolūkam Būvvalde pirms projektēšanas darbu uzsākšanas kultūras piemineklī, tā teritorijā un apbūves fragmentā izsniedza Plānošanas un arhitektūras uzdevumu ar konkrētiem norādījumiem un īpašajām prasībām kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai un aizsardzībai attiecīgajā objektā un tā apkārtnē. Tā kā zemes gabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs, apbūvi šajā vietā regulē LR likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr.38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, tehniskais projekts izstrādājams, ņemot vērā izvirzītos noteikumus. Pārplānošana un pielāgošana Lai Latvijas Bankas ēkai Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A nodrošinātu vienlaicīgi atļauto slodzi, tika izstrādāts tehniskais projekts jaunam elektroapgādes pievadam un transformatoru apakšstacijai. Transformatora punkta tehniskā projekta risinājums tika izstrādāts, pamatojoties uz Plānošanas un arhitektūras uzdevumu un AS „Sadales tīkls” tehniskajiem noteikumiem. Iebūvētā transformatora apakšstacijas vieta izvēlēta Latvijas Bankas saimnieciski tehniskās ēkas korpusā – esošajās garāžu telpās vienstāva saimniecības ēkā blakus Noliktavas ielai. Telpas pārplānojums (rekonstrukcija) tika pielāgots transformatora punkta vajadzībām, atbilstoši Būvkonstrukcijas un Arhitektūras rasējumu projekta sadaļām. Latvijas Bankas ēku ansamblī: galvenā divstāvīgā ēka ar vienstāvīgām saimnieciska rakstura ēkām veido slēgtu pagalmu, kur vienīgā ieeja vienstāvu ēkā, saimniecības telpās, ir no iekšpagalma. Lai nodrošinātu elektroietaišu apkalpojošā personāla iekļūšanu transformatoru apakšstacijā, ieeja iebūvētajā transformatora apakšstacijā paredzēta no Noliktavas ielas, ierīkojot vienā no mūra žoga posmiem vārtus.

Jāsaglabā arhitektoniskais noformējums Ievērojot mūra žoga ārējās apdares nosacījumus, jaunie vārti organiski ieprojektēti esošajā mūra žogā, saglabājot fasādes vēsturisko arhitektonisko noformējumu ar pilastriem. Lai šis mūra žoga posms pēc iespējas mazāk atšķirtos no pārējiem, vārtu priekšpusē tika piestiprināta metāla loksne ar atstarpi no vārtu plaknes, lai piešķirtu gaisa plūsmu vārtu konstrukcijā paredzētām žalūzijām projektētās iebūvētās apakšstacijas vēdināšanai, un tika nokrāsota analogā tonī ar tumšākiem taisnstūra laukumiem mūra žoga posmos. No jauna veidoti arhitektoniskie akcenti nedrīkst deformēt, disharmonēt ar pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošu vēsturisko ēku apbūves arhitektūru un stilu, dominēt autentiskā jumtu ainavā un ielu telpā. Arhitektonisko akcentu formai, materiāliem un dizainam jābūt saskanīgam ar ēkas mērogu, proporcijām, materiāliem un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas arhitektonisko akcentu veidošanas tradīcijām. Tehniskais risinājums Jaunā elektroapgādes pievada tehniskais risinājums ne tikai nodrošinās Latvijas Bankas ēkas elektroapgādi, bet arī uzlabos 10 kV tīkla shēmu Rīgas centra teritorijai. Viens no tehnisko noteikumu norādījumiem bija projektējamo vidējā sprieguma kabeļu noguldīšana vismaz 1 m attālumā vienu no otra (drošības apsvērumu dēļ), kas tehniskā projekta risinājumu padarīja ļoti sarežģītu. Taču vairākkārtīgi apsekojot objektu un izpētot esošo situāciju, tika rasts visoptimālākais kabeļu trases izvietojuma risinājums. Kopējās izprojektētās elektroapgādes kabeļu trases garums sastāda aptuveni 2,5 km, bet vidējā sprieguma 10 kV kabeļu garums – vairāk nekā 5 km. Raksta autore: Mg.sc.ing. Marina Kižlo
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!