Energoefektivitātes direktīva Latvijā varētu tikt pārņemta līdz 2014.gada vidum
Viņa skaidroja, ka direktīva tika pieņemta šā gada 11. septembrī, bet publikācija oficiālajā vēstnesī sagaidāma šomēnes un tā stāsies spēkā 20 dienas pēc šīs publikācijas.
Urpena skaidroja, ka ar šo direktīvu tiek izveidota kopēju pasākumu sistēma energoefektivitātes veicināšanai Eiropas Savienībā (ES), lai nodrošinātu ES 2020.gada 20% energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc minētā termiņa. Direktīva paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus trūkumus, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti.
Dalībvalstīm jānosaka indikatīvi valsts energoefektivitātes mērķi 2020.gadam un, sākot no 2014.gada, katru gadu Nacionālo reformu plāna izpildes ziņojuma ietvaros, jāziņo ES par mērķa sasniegšanas gaitu.
Direktīva paredz vairākus pasākumus, kas vērsti uz publiskā sektora parauglomas veidošanu enerģijas efektīvā izmantošanā. Būtiskākais no šiem pasākumiem ir norādīts direktīvas 5.pantā "Publisko struktūru ēkas kā piemērs", kurā paredzēta centrālās valdības īpašumā esošu ēku obligāta renovācija. Dalībvalstīm arī būs jāizstrādā ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģija. Tāpat dalībvalstīm būs jāveicina energoefektīva publiskā iepirkuma izmantošana un publiskajam sektoram šajā ziņā ir jārāda priekšzīme pārējai sabiedrībai.
Direktīva arī paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido energoefektivitātes pienākumu shēma, kas nodrošinātu, ka enerģijas sadales uzņēmumi un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kurus ir noteikusi valsts atbildīgā institūcija, līdz 2020.gada 31.decembrim sasniedz aprēķinātu un valsts apstiprinātu kumulatīvu enerģijas ietaupījuma mērķi, realizējot energoefektivitātes pasākumus pie enerģijas galapatērētājiem. Dalībvalstij šis enerģijas ietaupījuma mērķis ir jāaprēķina pēc direktīvā dotas formulas. Dalībvalsts var izvēlēties arī alternatīvus pasākumus šī mērķa sasniegšanai vai kombinēt pienākumu shēmu ar alternatīvajiem pasākumiem.
Direktīvā arī pausts atbalsts uzņēmumu energoauditu un energovadības tālākai pilnveidošanai. Tā nosaka, ka uzņēmumiem, kas neatbilst mazā un vidējā uzņēmuma statusam, obligāti jāveic energoauditi un pēc tam tie jāveic vismaz ik pēc četriem gadiem pēc dienas, kad veikts iepriekšējais energoaudits. Tāpat direktīvā ir paredzēti pasākumi lai galapatērētājiem nodrošinātu precīzu enerģijas patēriņa uzskaiti un informāciju par esošo patēriņu.
Direktīvas 3.nodaļa veltīta enerģijas piegādes efektivitātei un tostarp paredz, ka dalībvalstis līdz 2015.gada 31.decembrim veic augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu un iesniedz to Eiropas Komisijai. Direktīva nosaka arī papildus pasākumus viedo tīklu paātrinātai ieviešanai.
"Ja dalībvalsts uzskata, ka tehniskās kompetences, objektivitātes un uzticamības līmenis valstī nav pietiekams, tā nodrošina, ka energopakalpojumu sniedzējiem, energoauditoriem, energopārvaldniekiem un ar enerģiju saistītu būves elementu uzstādītājiem ir pieejams sertifikācijas un/vai akreditācijas mehānisms un/vai līdzvērtīgs kvalifikācijas mehānisms, tostarp vajadzības gadījumā piemērotas apmācību programmas," norādīja EM pārstāve.
Viņa arī atzina, ka dalībvalstīm jāveicina energopakalpojumu tirgus attīstība un mazo un vidējo uzņēmu iesaistīšana šajā tirgū. Tas nodrošinātu ne tikai energopakalpojumu pieejamību, bet arī radītu jaunas darba vietas. Tāpat dalībvalstis var izveidot valsts energoefektivitātes fondu un šāda fonda mērķis būtu atbalstīt valstu iniciatīvas energoefektivitātes jomā.
Pēc Urpenas sacītā, attiecībā uz ēku renovāciju patlaban tiek konceptuālā līmenī uzsāktas aktivitātes, lai nākamajā ES fondu plānošanas periodā tiktu nodrošināts finansējums publiskā sektora ēku renovācijai, kā arī tiktu nodrošināta publiskā sektora ēku energoefektivitātes novērtēšana. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem, direktīva attiecināma uz 7141 publiskām (2174 valsts un 4967 pašvaldību) ēkām, no tām visvairāk ir izglītības un zinātnes ēkas (3209) un pārvaldes ēkas (1688).
Minētie jautājumi daļēji iekļauti EM sagatavotajā informatīvā ziņojuma projektā "Informatīvs ziņojums par ēku renovācijas finansēšanas risinājumiem", kuru plānots izsludināt tuvākajā valsts sekretāru sanāksmē.
Rīga, 11.nov., NOZARE.LV.
Foto: LETA
2012.gada 13.novembrī
