abc.lv skaitļos

Lietotāji online77
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Par 2,76 miljoniem latu samazinās tēriņus "Gaismas pils" projekta īstenošanai : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Par 2,76 miljoniem latu samazinās tēriņus "Gaismas pils" projekta īstenošanai

11.12.2008 00:00
Par 2,76 miljoniem latu samazinās tēriņus "Gaismas pils" projekta īstenošanai
Taupības apstākļos nākamgad tiks samazināti tēriņi arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" projekta īstenošanai. {IMAGE}Kā šodien norādīja kultūras ministre Helēna Demakova (TP), līdz ar to panākts 10% budžeta samazinājums. Viņa uzsvēra, ka tas esot maksimums, ko var samazināt.{BREAK} Valsts aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa aģentūru LETA informēja, ka šāds lēmums ir pieņemts, apzinot iespējas koriģēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvdarbu finansēšanas grafiku, vienlaikus būtiski neietekmējot darbu izpildes tempu. "Pēc situācijas izpētes un konsultācijām ar ekspertiem aģentūra un Kultūras ministrija valdības sēdē ierosinājušas finansējumu LNB projekta īstenošanai 2009.gadā samazināt par 10% jeb 2,76 miljoniem latu ar nosacījumu, ka šī naudas summa tiek paredzēta projekta finansējumā 2010.gadā. Valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir iekļauts nākamā gada valsts budžeta grozījumu projektā," stāstīja Bīviņa. Savukārt aģentūras direktors Zigurds Magone informēja, ka plānots optimizēt materiālu un mehānismu pasūtīšanas un piegādes termiņus, kā arī līgumos ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem noteikt elastīgāku pēcapmaksas sistēmu. Paredzams, ka profesionālas būvniecības procesa vadības rezultātā izmaiņas finansēšanas plānā būtiski neietekmēs būvniecības darbu izpildes grafiku. Konsultējoties ar būvniekiem, ir panākta konceptuāla vienošanās, ka šāda finansējuma pārdale ir amortizējama no būvniecības procesa un nepārtrauktības viedokļa, taču tā ir maksimālā pieļaujamā celtniecības līguma kontekstā. Jebkurš lielāka apjoma finansējuma samazinājums iedarbinātu līgumā paredzēto sankciju mehānismu, - paskaidroja Bīviņa. LETA jau ziņoja, ka kopumā Kultūras ministrijas budžetā tēriņus nākamgad plānos samazināt par vairāk nekā 11 miljoniem latu. Samazinājums skars arī daudzus muzejus. Pārmaiņas skars Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju u.c. Atsevišķos muzejos tiks veikta reorganizācija, bet citos - samazināts darbinieku skaits. Kultūras ministre pēc valdības sēdes aģentūrai LETA neprecizēja plānotās izmaiņas. Kā ziņots, "Gaismas pils" būvniecībā nākamgad tika plānots ieguldīt vairāk nekā 27 miljonus latu, aģentūru LETA iepriekš informēja "Nacionālajā būvkompāniju apvienībā". 2009.gadā tiks pabeigta LNB ēkas nulles cikla izbūve un sāksies celtnes virszemes daļas, kā arī inženierkomunikāciju tīklu būvniecība. Gada pirmajā ceturksnī turpināsies ēkas pamatu betonēšana un tiks sākta ēkas karkasa un pārsegumu izbūve. Pavasarī plānots sākt kāpņu konstrukciju un laukumu izveidi, vasaras mēnešos - inženiertīklu izbūvi, kā arī aiļu aizpildījumu elementu un fasādes speciālo konstrukciju montāžu. Nākamā gada nogalē tiks sākta iekšējo elektrotīklu, apgaismojuma, iekšējās apkures, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas sistēmu, kā arī vājstrāvas tīklu izbūve, norāda "Nacionālās būvkompāniju apvienības" pārstāvis Valdis Koks. Šogad ēkas būvniecībā tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu. Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti LNB būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide būvnieku un būvuzraugu, kā arī projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam. Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, patlaban turpinās pāļu izbūve un ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Koks norāda, ka būvdarbu izpildei līdz šim noslēgti līgumi ar 26 apakšuzņēmējiem. Ik dienu būvlaukumā tiek nodarbināti 90 dažādu amatu strādnieki. Nākamgad, pieaugot darba apjomam, apakšuzņēmēju skaits sasniegs 50 uzņēmumu un būvlaukumā ikdienā strādās aptuveni 260 būvnieki. LNB būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido būvkompānijas Re&Re, RBSSKALS un Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts aģentūra Jaunie "Trīs brāļi" parakstīja ar būvuzņēmējiem, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.