Ilgvars Cēris: Valsts ekonomē uz iedzīvotāju drošības rēķina

Ilgvars Cēris: Valsts ekonomē uz iedzīvotāju drošības rēķina

Pēdējā desmitgade Latvijā ir bijusi spilgts piemērs tam, ka ugunsdrošības sektors valstī līdz galam vēl nav sakārots. Tomēr gremdēties žēlās atmiņās par Rīgas pils vai Zolitūdes traģēdiju nebūt nav loģiskākais situācijas risinājums. Par konkrētām problēmām un to risināšanu vairāk stāsta Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris.

Latvijā ugunsdrošības sektorā notiekošo regulē vairāki likumi – Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, Ugunsdrošības noteikumi un būvniecības likums, Latvijas būvnormatīvi un Latvijas valsts standarti – taču nepilnības likumos ir tikai viens no faktoriem, kas pasliktina drošības kvalitāti Latvijā.

Kā atzīmē Ilgvars Cēris vērojamas vairākas tendences, kuru dēļ, mēs šobrīd atrodamies šādā situācijā. Pirmā no tām ir liberalizācija un optimizācija ugunsdrošības prasībās. "Šīs problēmas sākās ap 2009. gadu, kad Latvijā sākās krīze, un šī iemesla dēļ notika visu resursu samazināšana, arī ugunsdrošības sektorā. Valsts veica auditus un, ņemot vērā to rezultātus, samazināja strādājošo skaitu un piešķirtos finansu līdzekļus. Šobrīd rezultāts ir uzskatāmi redzams!"

Respektīvi, ekonomiskās krīzes laikā tika optimizēta arī ugunsdrošību uzraugošo institūciju darbība, pieņemot MK Rīkojumu Nr. 409 (201 l.g. 29.aug.). "Par pasākuma plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem". Pasākumu plāns paredz, ka ugunsdrošības jomā galvenie veicamie pasākumi tiks realizēti, izdarot grozījumus MK 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi". Kā pamatojums grozījumu nepieciešamībai plānā tiek minēts, ka tie samazinās ugunsdzēsības aparātu apkopju skaitu tehniskās apkopes punktos un nodrošinās komersantiem laika un finanšu ietaupījumu."


Eksperts arī uzskata, ka Zolitūdes traģēdija ir likumsakarība, kas lieliski parāda arī situāciju būvniecības nozarē. Šī nav pirmā traģēdija un, ja netiks kardināli mainīta normatīvo aktu bāze un publisko iepirkumu principi, tad traģēdijas tikai turpināsies. Šī situācija savukārt noved pie nepietiekamas ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas, uzraudzības un kontroles.

otro tendenci speciālists min nepietiekamos resursus. Ugunsdrošības sektorā pastāv nepietiekama ugunsdrošības nozares speciālistu sagatavošana, kā arī trūkst kvalitatīvu speciālistu komercstruktūrās. Ilgvars Cēris atzīt, ka šobrīd valstī nav pietiekami daudz šīs jomas speciālistu, daļa ir aizgājuši pensijā, bet jaunie nav pietiekami sagatavoti un arī to skaits ir samērā mazs. Viņš arī atzīmē: "Jauno speciālistu apmācīšanā ļoti būtiska ir ārvalstu pieredzes pārņemšana un izmantošana, kas resursu taupības dēļ netiek izmantota." Šajā jautājumā svarīgi ir arī atzīmēt, ka kopš pirmās Latvijas valsts laika pastāv tāda institūcija kā Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrība, kurā vēl joprojām atrodami profesionāli speciālisti, kas varētu uzlabot ugunsdrošības situāciju tieši reģionos, taču pašvaldības neprot izmantot šo brīvprātīgo pilno potenciālu.

trešo tendenci ugunsdrošības situācijas uzlabošanā valstī Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs min sabiedrības nepietiekama informētība par šiem jautājumiem. "Valstī pastāv nepietiekams ieguldījums ugunsdrošības jautājumu skaidrošanā un apmācībā – sākot no skolas sola, beidzot ar atbildīgo par ugunsdrošību objektos, apmācības kārtības organizāciju un kontroli. Izglītojoši pasākumi šajā jautājumā ir minimāli, reģionos notiek semināri, kā arī skolā notiek vispārīgas lekcijas un praktiskās nodarbības par ugunsdrošības jautājumiem, bet ar to ir par maz," uzskata Ilgvars Cēris. Viņš arī min, ka nepietiek ar internetā pieejamos plašo un kvalitatīvo informāciju, jo parastais cilvēks nekad labprātīgi neinteresēsies par šīm tēmām. Tomēr pareizais risinājums šajā gadījumā nebūt nav dārgas un nekompetentas mācību programmas izveide. Gudri būtu sākt ar pētījumu par to, cik tad cilvēki ir informēti par drošības jautājumiem kā tādiem. Eksperts uzsver, ka nepieciešama ir kompleksa valsts ugunsdrošības, kā arī vispārējas iedzīvotāju drošības, situācijas izpēte un analīze.

Ceturtā tendence, kas norāda uz ugunsdrošības sektora nesakārtotību, ir valstī nepilnīgi iedibināta objektu apdrošināšanas kārtība, kura varētu principiāli uzlabot ugunsdrošības profilaksi, ja likumdošanā būtu iestrādātas obligātas un papildus stimulējošas prasības (īpašniekiem) saistībā ar objektu nodrošināšanu pret degšanu un citām nelaimēm.

Ilgvars Cēris uzskata, ka, lai mainītos situācija valsts drošības jautājumos, būtu jāveic Nacionālās drošības likuma aktualizācija, paredzot tajā iedzīvotāju drošības jēdziena konceptuālu pārskatīšanu un definēšanu atbilstoši šodienas situācijai un dzīves prasībām. Būtu jāizstrādā iedzīvotāju drošības plāns, kurā tiktu iestrādātas konkrētas nostādnes iedzīvotāju drošības, tai skaitā ugunsdrošības jautājumu risināšanai. Viņš arī min, ka būtu jāuzskaita visi speciālisti un uzņēmumu, kas nodarbojas ar jebkādiem ar drošību saistītiem jautājumiem. Tas ļautu iegūt pilnīgu informāciju par šī tirgus dalībniekiem un ierobežot tādu nekvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu saņemšanu kā ugunsdzēsības aparātu apkalpošana, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un stacionāro ugunsdzēsības sistēmu projektēšana, uzstādīšana un montāža, kā arī ugunsdrošu materiālu un attiecīgu pakalpojumu izmantošana būvniecības jomā, kas bieži ir par cēloni uguns nelaimēm.

Valsts un iedzīvotāju drošība nepārprotami ir viens no svarīgākajiem jautājumiem valsts attīstībā, tikai sadarbojoties vairākām institūcijām mēs spēsim atrisināt šīs problēmas.

Teksts:Kristīne Geida
Foto:LETA/Ieva Čīka, rosmary/Flickr


 

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Jelgavas jauno tehniskās apskates staciju cer izbūvēt agrāk par plānoto

Jelgavas jauno tehniskās apskates staciju cer izbūvēt agrāk par plānoto

Jelgava, 14.dec., LETA. Ja laikapstākļi arī turpmāk ļaus aktīvi strādāt un neradīsies problēmas, jauno Jelgavas tehniskās apskates staciju varētu izbūvēt agrāk, nekā ir plānots, šodien, stacijas pamatakmens iemūrēšanas ceremonijā atklāja objekta būvnieka, SIA "Latvijas energoceltnieks", valdes loceklis Didzis Vītols.