abc.lv skaitļos

Lietotāji online26
Aktīvie uzņēmumi25212
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Baļķu mājā dzīvot jāsāk lēnām : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Baļķu mājā dzīvot jāsāk lēnām

13.02.2009 00:00
Baļķu mājā dzīvot jāsāk lēnām
Guļbūvju un koka statņu māju būvniecības uzņēmuma Dziedrs valdes priekšsēdētājs guļbūves amata meistars Kārlis Apinis sarunā ar Ingaru Liepiņu.
Kā sākāt nodarboties ar koka ēkām? Šo darbu kopā ar pāris puišiem mācījos no vecajiem Brīvdabas muzeja amatniekiem. Viņi pārveda uz muzeju senas ēkas no visiem Latvijas novadiem. Mēs braucām šiem vīriem līdzi, palīdzējām nojaukt ēkas un pēc tam uzstādīt muzeja teritorijā. Parasti pie restaurācijas drīkst ķerties speciālisti ar augstu kvalifikāciju, kas pārzina visu koka būvniecību. Mēs gājām pretējo ceļu, mēs tikām klāt restaurācijas noslēpumiem caur veco amatnieku prasmi. Vienā brīdī sapratām, ka visu procesu spējam veikt paši, un sākām paši būvēt baļķu ēkas. Būvējām ar senajām metodēm. Izmantojām cirvi un šķērszāģi. Lēnām apguvām visu to, ko spējam tagad. Bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas sāka celt baļķu mājas. Tas bija pēdējos padomju gados. Toreiz šādas koka ēkas varēja atļauties vienīgi mākslinieki. Kad atjaunojās brīvvalsts, cilvēki tika pie rocības, un sākās jaunu koka ēku raitāka būvniecība. Esam uzcēluši jau pāri par trīssimt koka mājām. Vai tagad baļķu ēkas būvējat citādi? Jā, atšķiras vairākas lietas. Pirmkārt, arhitektūra. Tagad ceļ ne tikai tradicionālās, Latvijai raksturīgās arhitektoniskās formas. Ceļ visu iespējamo, ko vien var iedomāties un ko arhitekts var uzzīmēt, un ko amatnieks var realizēt. Otrkārt, baļķu mājās ir tādas pašas ērtības kā jebkurā citā mājā. Taču mūsdienīga komforta radīšana koka mājā vērtējama neviennozīmīgi, jo koks ir materiāls, kuram nepieciešami noteikti apstākļi. Ja to pārkāpj, koks sāk uzvesties ne tā, kā būtu vēlams. Sāk plaisāt, deformēties. Tehnoloģija attīstījusies tik tālu, ka koka māju ļoti ātri var uzbūvēt no mitriem materiāliem. Šādā strauji uzbūvētā mājā ar centrālapkuri un ventilāciju notiek ļoti strauja žūšana, rodas deformācijas. Tas nav pats labākais kokam.
Cik ilgā laikā veidojas plaisas? Plaisāšana var turpināties pat piecus gadus. Koks ir dzīvs materiāls, tas elpo, kustas. Daudzi domā, ka parādījusies plaisa ir ļoti liela problēma, bet tas dabisks process. Tikai ļoti zinošs pasūtītājs saprot koku un par plaisām nesatraucas. Kaut arī plaisāšana ir dabiska lieta, to nevajag aktivizēt. Tieši pretēji - ja grib iegūt labu koka māju, jāsamierinās, ka tajā nevar sākt strauji un intensīvi dzīvot ar visām ērtībām. Vajag celt un arī uzsākt lietot lēnām. Bet plaisas var aizpildīt ar speciāliem materiāliem. Par koka māju jārūpējas visu tās pastāvēšanas laiku. Nepieciešams tīrīt baļķus, tie jāsargā no nokrišņiem, ko panāk ar lielu jumta pārkaru izveidošanu. Saules pusē - dienvidos, dienvidrietumos - jābūt vislielākajām pārkarēm. Vasarā, kad saule savu loku met augstu, lai pārkare aizsargā no karstuma un saules stariem, bet ziemā, kad saule ir zemu, lai tā iespīd logos. Vai nav tā, ka pasūtītāji izvēlas koka konstrukciju ar mērķi veidot ekoloģisku māju, bet, iekārtojot un aprīkojot māju, izmanto tik daudz citu materiālu, ka par ekoloģisku māju vairs nevar runāt? Tieši tā, ierīko minerālvates pakojumu, centrālapkuri, kas rada ļoti sausu gaisu, kurš nav vēlams ne kokam, ne cilvēkiem. Vai koka mājās jāliek krāsns apkure? Koka mājai krāsns tiešām ir vislabākais apkures veids. Senākos laikos zem koka grīdām bija klons vai balta smilts. Ēkas iekšpusē zemes mitrums pats regulēja mikroklimatu. Ja mitrums bija pa lielu, koks to uzsūca; ja bija par mazu, - atdeva. Tagad pamatiem ir mūsdienīga hidroizolācija, tas, protams, ir ļoti labi, jo mitrums nevar iekļūt mājā caur zemi. Bet papildus vēl ierīko centrālapkuri, un gaiss kļūst tik sauss, ka vai nagi sprakst. Nepareizi ierīkotās mājās gaisa mitrums ir zemāks pat par 30 procentiem, bet vēlamais ir 55 procenti. Šādās mājās vajadzīga gaisa mākslīgu mitrināšana.
Vai ceļat tikai guļbūves? Man patīk būvēt ne tikai baļķu mājas, bet arī karkasa jeb statņu būves. Statņu māju būvniecībā ir milzu iespējas. Agrāk statņu mājas celšana bija ilga un darbietilpīga. Tagad var samontēt ātri. Uz datora uzmodelējam visu māju, katru tās detaļu. Pēc tam savā darbnīcā izgatavojam šīs detaļas un objektā kā lego klucīšus liekam kopā. Kāpēc labāk izvēlēties dabīgos materiālus? Man liekas, ka pati daba izvēlējusies šos materiālus. Cilvēku vienmēr ir pavadījis koks, sākot ar koka karoti un beidzot ar "koka mētelīti". Man šķiet, ka mākslīgi radītie materiāli rada cilvēkiem ne tik labu vidi, kāda būtu nepieciešama. Vai savās būvēs izmantojat piespiedu ventilāciju un citus mākslīgus uzlabojumus? Dažās mājās esam likuši, bet pats es tādus risinājumus neizvēlētos, jo, lai cik rūpīgi uzbūvēs baļķu māju, tai kādā paksī vai savienojumā kaut drusku pūtīs vējš. Ja ir malkas krāsns apkure un ne pārāk blīvi uztaisītas durvis un logi, viss būs kārtībā arī bez šiem tehnoloģiju sasniegumiem. Pat ļoti bagāti klienti ir uzcēluši šādas mājas un jūtas tajās labi. Latvijas klimats ir ļoti piemērots, lai dzīvotu koka mājā. Pirms kara Latvijā bija 200 tūkstoši jaunsaimniecību, no kurām astoņdesmit procentu bija koka mājas. Valsts atbalstīja koka māju būvniecību, bija speciāli tipveida projekti. Tradīcija lēnām sāk atgriezties. Mēs bijām viena no pirmajām firmām, kas nodarbojās ar koka māju celtniecību, bet šodien jau ir reģistrētas vairāk par simts šādu firmu.
Vai pusgadsimtu ilgais pārrāvums ir ietekmējis koka būvniecību? Pārrāvums ir bijis, tomēr nenovērtējama nozīme ir Brīvdabas muzejam, kur joprojām var iet mācīties, kā būvēt koka mājas. Ja arhitekti tur apgūtu arhitektūras formas, tad Latvija būtu ļoti daudz skaistu, normālu taisnstūrveida māju, nevis U vai G veidā. Katrai taisnstūrveida mājai var piešķirt savu niansi, lai tā atšķirtos no citām mājām. Kā vērtējat mūsdienās būvētās koka mājas? Mani pārsteidz tas trakais latviešu cilvēku trakais lielības gars. Apskata paziņu un kaimiņu mājas un cenšas uzbūvēt lielāku un vairāk nekā kaimiņam. Arvien lielāku un lielāku. Pārsteidz arī arhitektu pakļaušanās klientiem. Arhitektam vajadzētu pabūt kopā ar klientu, audzināt viņu un uzcelt tādu māju, ar kuru nav problēmu. Pēdējos gados uzceltām mājām ir milzīgi torņi, mazas pārkares, kas koka mājām nav galīgi raksturīgi. Mani kreņķē ievazāta arhitektūra, - braucot pa Latviju, nevar saprast, vai atrodies Norvēģijā, Kanādā vai tomēr Latvijā. Latvijā nekad nav bijuši raksturīgi zāļu jumti, tie raksturīgi Norvēģijai. Vai arī - blakām vairākas ēkas, vienai niedru jumts, otrai - dakstiņu, trešajai - skaidu. Vienā lauku sētā būtu jāizmanto viens, maksimums - divi jumtu segumi. Bet, ja ir trīs un vairāk, tas izskatās pēc kiča. Mani pārsteidz arī lieluma mānija pirtu būvniecībā - tās ir nevis normālas pirtis, kur pērties un mazgāties, bet dzīvojamās mājas ar pirti. Katrā šādā mājā obligāti ir baseins, tualete, dušas, guļamistabas, kamīntelpa. Pirts šādā mājā ir kļuvusi par nenozīmīgu daļiņu. Ir zudusi pareizā pirtī iešanas tradīcija. Patiesībā būtu jāiet uz īstu lauku pirtiņu, jānoperas, jāpasēž uz lieveņa un tad jāatgriežas mājās gulēt tīros palagos... Kas no pēdējos gados Latvijas mājbūvniecībā redzētā jūs visvairāk ir pārsteidzis? Nesen žurnālā redzēju Pāvilostā uzbūvētu māju, kurai ne tikai jumts, bet arī sienas bija apšūtas ar koka skaidām. Ir jau skaisti, bet gribētu apskatīties, kā šī māja uzvedīsies pēc gadiem piecpadsmit. Ceru, ka zem skaidām ir laba hidroizolācija un skaidas ir tikai dekorācija. Ja tām ir arī sienu aizsargfunkcija, tad pēc desmit gadiem tur čiks vien būs. Tomēr šādas mājas būvniecību varētu pieļaut kā eksperimentu.
Daudzi arhitekti nespēj definēt, kas ir Latvijai raksturīga arhitektūra. Jums ir diezgan stingrs viedoklis, kādas mājas jābūvē. Varu raksturot ne tikai Latvijas arhitektūru, bet pat katram reģionam raksturīgo. Piemēram, Vidzemē Piebalgas apkārtnei tipiskas mājas ar četrslīpju jumtiem - ar jumtu kā milzīgu cepuri. Kurzemei vairāk raksturīgi divslīpju jumti un "lāčpakaļas" ar nošķeltiem galiem, lai izmantotu jumta izbūvi. Agrāk reti kurā mājā izmantoja jumta izbūvi. Tagad dzīvošanai lielākoties izmanto pirmo stāvu, bet gulēšanai - otro. Tātad, guļ tajā mājas daļā, kas no visām pusēm nopakota ar siltumizolāciju. Tā ir koka mājas mazāk elpojošā daļa. Tikai trijās mūsu celtajās mājās klienti guļ pirmajā stāvā, kur ir baļķu sienas. Tur, kur baļķis labi elpo, tur arī cilvēkam ir laba jušanās, tāpēc iesaku baļķu mājā guļvietas paredzēt pirmajā stāvā. Cilvēks mājā lielāko daļu laika pavada guļot, mājās nomodā ir tikai pāris stundas, bet pārējo nomoda laiku pavada darbā vai kur citur ārpus mājas. Iznāk, ka dzīvo koka mājā, bet tās labumu izmanto vismazāk. laba_balku_maja{ABC_NEXT_ARTICLE ID=laba_balku_maja TEXT=[Vēl par guļbūvēm lasiet šeit!]} FOTO: Maija Muižniece. Dziedrs fotoarhīvs.
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Ar jauniem noteikumiem veicinās teritoriju un būvju kopšanu galvaspilsētā

Ar jauniem noteikumiem veicinās teritoriju un būvju kopšanu galvaspilsētā

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 16. aprīlī, atbalstīja jaunus noteikumus* par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Izstāsti Latvijai