Irmas viesu namiņš. 2. sērija. Krahs, bads, krīze

{ARTICLE ID=irmas_viesu_namins_pages NOBR=Yes} Pirms mājas projekts vēl bija gatavs, kolhoza celtnieki jau uztapināja saimniecības ēku, kuras celtniecībai kredītā bijām paņēmuši 3 tūkstošus rubļu. Tālāk bija jāseko mājas būvniecībai, taču gadījās viens pārpratums. Ciema priekšsēdētājs, apskatot pārstrādāto projekta variantu, kurā bija trīsstāvīga māja ar pirti un baseinu, noteica, ka, kotedžas viņi nebūvējot. Tas bija par šiku vienkāršam kolhozniekam, par kuru pieņemts bija domāt, ka tam vairāk kā gumijas zābakus, grābekli un istabiņu pārnakšņošanai nevajag. Tobrīd ciemā vēl nebija nevienas trīsstāvu privātmājas, kur nu vēl kolhozniekam. Tas bija gluži kā uz mēnesi aizlidot. Celtniecību mums atteica, un citas izejas, kā ņemt vēl vienu kredītu mājas celtniecībai, mums nebija. Papildus trim jau paņemtajiem tūkstošiem klāt nāca vēl 27. Pēc pieņemtā lēmuma ņemt otru kredītu, naktī nevarēju aizmigt – galvā šaudījās tikai viena doma:ja mēs nevarēsim samaksāt kredītu, to būs jādara mūsu bērniem! Es biju dzīvās šausmās par kredīta atmaksāšanu – paņemtā summa likās ārprātīgi liela! {IMAGE}1986.gada vasarā sākām būvniecību. Viss process bija jāorganizē pašiem, gan jāmeklē un jāalgo celtnieki, gan jāskrien pakaļ būvniecības materiāliem. Visi būvnieki pārsvarā bija dzērāji un tas nozīmēja to, ka vīrs bija piesiets pie būvlaukuma, jo atstāt viņus bez pieskatīšanas nedrīkstēja – tikko novērsies, būvniecība jau aiziet šķībi.{BREAK} Bet tas jau vēl nekas. Pats interesantākais bija būvmateriālu medīšana! Ar celtniecības materiāliem (un ne tikai) bija gaužām švaki. Lai nopirktu ķieģeļus, vīram bija jādežūrē uz šosejas un, redzot kravas automašīnu, jāmetas to stādināt, jāpielauž šoferi, lai iebrauc pie mums un atstāj nedaudz no savas kravas, par ko, protams, bija jāsamaksā. Mums vieglāk bija tādā ziņā, ka vīrs strādāja garāžās, un ar transportu nekad nebija problēmas - bedre pamatiem tika izrakta, smiltis aizvestas, tad atvestas utt. Rosīšanos pa mājas celtniecību pārtrauca perestroika. Tas bija stiprs trieciens mūsu ģimenei, kurai nu jau pievienojās arī trešā atvase. Vīrs – vienīgais pelnītājs ģimenē - palika bez darba, sākās jukas. Divus gadus izcietām badu. Atceros dienas, kad bija jāpārtiek no kartupeļiem vien, dažkārt pat tie nebija. Labākās dienās izcepu pīrādziņus, ko nesu pārdot, lai sagrabinātu kādu naudiņu bērniem skolas vajadzībām. Grūti bija saprast, kas notiek valstī, - kur palikusi vecā iekārta un kāpēc jaunā ir tik nežēlīga. Apķērīgākie tai laikā jau grāba savā īpašumā visu, ko var, kamēr mūsu smadzenes bija piepūlētas tikai uz bērnu pabarošanu un palaišanu skolā. Kredīts kā enkurs vilka uz bezdibeni, taču līdz zināmam brīdim. Naudas vērtība saruka tik krasi, ka latu izteiksmē visu kredītu samaksājām ar vienu maksājumu. Tas tobrīd laikam bija vienīgais pozitīvais notikums. Pamazām atjēdzāmies. Vīrs sāka nodarboties ar biznesu. Atceros, pirmā viņa alga bija četri snikeri. Ar laiku dzīves apstākļi uzlabojās, un mēs sākām domāt, ka nebūti slikti, ja mūsu īpašumā būtu kafejnīca (tas bija laiks, kad katram otrajam piederēja veikals vai kafejnīca). Mēs nolēmām, ka celsim jaunu ēku, ko dalīsim divās daļās – vienā pusē atradīsies veikals, bet otrā kafejnīca. Vienīgais no Gailes vadītā biroja, kas pēc perestroikas palika ciemā, bija arhitekts Kalniņš. Būdams bez darba, viņš par samērā nelielu samaksu piekrita legalizēt vīra būvniecības ieceres – lielas siltumnīcas projektu (tobrīd aktuāla bija ziedu audzēšana) un kafejnīcu. Taču bizness ievirzījās citā gultnē, un daļu no siltumnīcai paredzētās platības vīrs pārveidoja par ražošanas cehu. Paralēli tam, ar saviem spēkiem tika celta arī kafejnīca. Tā tika izvietota stratēģiski izdevīgā vietā – pretim laukam, uz kura pagasts perspektīvā plānoja celt vairākas piecstāvu mājas. Un tas nozīmēja tikai to, ka ciema iedzīvotāju pamatmasa dzīvos tieši blakus mūsu veikalam-kafejnīcai. Tikai pēc tam, kad tika pamesta pusuzcelta skola un restorāns, kļuva skaidrs, ka nekādas celtniecības tur nebūs un kafejnīcu tādā gadījumā būtu bijis labāk izvietot tuvāk šosejai. Taču celtniecība jau bija uzsākta, un mainīt vairs neko nevarēja. Parādījās pirmās domas par to, ka šai ēkai varētu mainīt funkciju un izmantot to citām vajadzībām. Taču neparedzētie biznesa līkloči laupīja iespēju jebkādām darbībām. Par cehu pārveidotā telpa pēkšņi arī vairs nevienam nebija vajadzīga. Biznesā ieguldītā nauda – zaudēta.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

Lai mazinātu atkritumu rašanos, Rīgā ieviesta depozītglāžu sistēma

No šī gada Rīgā stājušies spēkā saistošie noteikumi, kas paredz īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā izmantot vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.

Irmas viesu namiņš. 2. sērija. Krahs, bads, krīze

Dalies ar šo rakstu

Komentāri