Izbeidz pēc Sergeta pieteikuma ierosināto lietu par normām, kas noteica pienākumu ievērot bijušās PSRS būvnormatīvus

Rīga, 18.apr., LETA. Satversmes tiesa (ST) izbeigusi tiesvedību lietā par normām, kas noteica pienākumu ievērot bijušās PSRS būvnormatīvus, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta bija ierosināta pēc Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta pieteikuma.

Strazda skaidroja, ka lieta tika ierosināta pēc pieteikuma, kuru iesniegusi persona, kurai citstarp saistībā ar apstrīdēto normu pārkāpumu anulēts būvprakses sertifikāts.

Sergets norādīja, ka bijušās PSRS būvnormatīvi, kas tiek saukti arī par "SNiP", kuri saskaņā ar apstrīdētajām normām viņam bija jāievēro, nav izsludināti un pieejami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi, viņa ieskatā, apstrīdētās normas aizskar viņam Satversmes 90.pantā noteiktās pamattiesības zināt savas tiesības.

Vispirms ST izvērtēja jautājumu, vai tiesvedība lietā nebūtu izbeidzama, jo apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku. Tiesa atzina, ka apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai. Ir jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās pamattiesības. Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, un pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis ST atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām attiecībā uz viņu no šo normu pieņemšanas brīža. Tādēļ nav pamata izbeigt tiesvedību.

ST pārstāve arī skaidroja, ka tā kā tiesvedības turpināšana lietā varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu personas, iespējams, aizskarto pamattiesību aizsardzību, vispirms nepieciešams identificēt pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu un tā rašanās brīdi. Šos jautājumus vērtēja kolēģija, lemjot par lietas ierosināšanu, tomēr šajā vērtējumā kolēģija ir ierobežota tās rīcībā esošo materiālu ziņā. Tāpēc ST, izskatot lietu, atkārtoti vērtēja personas tiesību aizskārumu un tā rašanās brīdi, ņemot vērā lietas sagatavošanas stadijā savāktos materiālus.

ST savā lēmumā norādīja, ka Satversmes 90.pants paredz personai subjektīvās publiskās tiesības tikt pienācīgi informētai par tās tiesībām un arī pienākumiem. Šajā pantā citstarp ietverti tiesību normu kvalitātes kritēriji, atbilstoši kuriem ikvienai tiesību normai jābūt pieejamai, kā arī pietiekami skaidrai un paredzamai. Personām jābūt saņēmušām adekvātas norādes par konkrētajā gadījumā piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem. Tiesību normas pieejamība ir citstarp atkarīga no attiecīgā normatīvā akta, nozares, pie kuras tas pieder, kā arī no tā regulēto subjektu daudzuma un statusa.

Kā izriet no tiesas skaidrotā, Sergets uzskata, ka ir aizskartas viņa pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 90.pantā, jo no apstrīdētajām normām viņam esot izrietējis pienākums, izstrādājot būvkonstrukciju daļas projektu, ievērot "SNiP" prasības, taču minētās normas neesot pietiekami pieejamas un skaidras. Sergets par savu pamattiesību aizskāruma brīdi uzskata brīdi, kad apstrīdētās normas tika piemērotas administratīvajā procesā par viņa būvprakses sertifikāta anulēšanu. Tomēr ST norādīja, ka gadījums, kad tiesību norma tiek piemērota, ir tikai viens no gadījumiem, kuros tiesību norma var aizskart personas pamattiesības.

Tiesa konstatēja, ka Sergetam, projektējot būvkonstrukciju daļu, bija jārīkojas atbilstoši apstrīdētajām normām un viņš minētajā brīdī ir apzinājies savu pienākumu īstenot gan apstrīdētās normas, gan arī "SNiP", uz kuriem šīs normas atsaucās.

ST uzsvēra, ka profesionāla darbība noteiktās nozarēs var būt saistīta ar paaugstinātu citu cilvēku drošības risku, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai tajās nodarbinātie speciālisti pēc iespējas pilnīgāk pārzinātu savu pienākumu saturu un izturētos pret tiem ar atbilstošu rūpību. Personai, kurai sava profesionālā darbība jāveic atbilstoši apstrīdētajām normām, ir jārīkojas savlaicīgi, ja tā konstatē, ka šīs normas tai nav pieejamas.

Līdz ar to ST atzina - ja valsts ar apstrīdētajām normām ir uzlikusi personai imperatīvus pienākumus, tad personai Satversmes 90.pantā noteikto tiesību aizskārums šo normu pieejamības aspektā rodas tajā brīdī, kad tai jāīsteno apstrīdētajās normās noteiktie pienākumi.

Tiesa arī skaidroja, ka Sergetam nebija pieejami vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem viņš varētu novērst savu Satversmes 90.pantā paredzēto pamattiesību aizskārumu apstrīdēto normu pieejamības aspektā. Tāpēc atbilstoši Satversmes tiesas likuma normām viņam bija tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību sešu mēnešu laikā no brīža, kad viņš apzinājās, ka būvkonstrukciju daļas projektēšanas laikā viņam ir obligāts pienākums īstenot normas, kuras viņam neesot bijušas pieejamas.

Sergets būvkonstrukciju daļas projektu, kurā viņam bija pienākums īstenot apstrīdētās normas, bija izstrādājis līdz 2010.gada 7.jūnijam. Taču ST viņš vērsās 2018.gada 21.jūnijā. Līdz ar to ST secināja, ka Sergets nav ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu.

Attiecīgi ST nolēma izbeigt tiesvedību. ST lēmums nav pārsūdzams.